Sarunā ar šefpavāri Inu Poliščenko bijušais Latvijas izlases futbolists Kaspars Gorkšs atklāja, ka trenēties futbolā sāka ļoti vēlu. Kasparam bija 12 gadu, kad viņš aizgāja uz saviem pirmajiem treniņiem.
Pirms futbola Kaspars spēkus izmēģināja tenisā, peldēšanā, bet futbols bija tas, kas viņam patika vislabāk.
Kaspars Gorkšs
"Tētis mani pasīvi manipulēja, lai es spēlētu futbolu, bet māte mani mēģināja manipulēt citā virzienā banālu iemeslu dēļ, jo futbolistiem esot līkas kājas. Līdz ar to man bija iespēja pamēģināt gan tenisa, gan peldēšanas burvību. Lai arī panākumi agrajā vecumā bija pieņemami, aizraut mani tas līdz galam nespēja."
Kaspars atzītas, ka futbolista karjeru kā savu nākotnes profesiju sākumā ne pārāk izskatīja.
Kaspars Gorkšs
"Man ļoti patika spēlēt futbolu. Varbūt agrā vecumā man nebija tik daudz to panākumu, līdz ar to, tā veselīgi uz to paskatoties, tās ekspektācijas arī bija mazākas. Es to uzskatīju kā lielisku laika pavadīšanas veidu."
Ap 18, 20 gadiem Kasparam futbola spēle sāka izdoties. Kaspars nenoliedz, ka svarīgi, ja ir talants, bet talants bez darba visdrīzāk paliks neizmantots.
Kaspars Gorkšs
"Es esmu redzējis savā karjerā spēlētājus, kas ir centušies tikai tīri ar talantu "izbraukt", bet izcilu veiksmes stāstu tādā gadījumā es neesmu redzējis."
Tagad Kaspars vienreiz gadā ar draugiem uzspēlē futbolu. Karjeras laikā uzkrātas traumas Kasparam īsti neļauj spēlēt.
Kaspars Gorkšs
"Galvā jau tā gribēšana vēl ir, bet nekas nav bīstamāks kā sportot bez atbilstošas sagatavošanās."
Karjeras laikā futbolistiem, tas ir ietverts līgumā, ka nedrīkst nodarboties ar ekstrēmiem sporta veidiem. "Tad automātiski var lauzt ar tevi līgumu," stāsta Kaspars.
Kā sportisti izvēlas savus numurus vai ir kāda īpaša numeroloģija?
Kaspars nenoliedz, ka sportisti ir ļoti māņticīgi, bet viņš pats esot "fantastiski nemāņticīgs".
Kaspars Gorkšs
"Mana māņticība būtu piedomāt, lai es nebūtu māņticīgs. Es vienmēr darīju visu savādāk, lai nebūtu kaut kāda asociācija."
Kaspars vienmēr spēlēja ar 13. numuru.
Kaspars Gorkšs
"Izņemot bērnību, kur vienmēr gribējās būt 10., devītajam vai septītajam, jo futbolā ir tie numuri, kas ir tie prestižie. Parasti vislabākie spēlētāji kādreiz spēlēja ar numuru 10, jo kādreiz numurus deva pēc pozīcijām. Uzbrucējiem bija 10., devītais numurs, pussargiem – septītie, līdz ar to pēc tava numura varēja noteikt, kas tu esi laukumā. Vēlāk tas kļuva par pašu brendu."
Runājot par to, kā Kaspars nonāca pie pie 13. numura, viņš atklāj, ka tas bija Zviedrijā.
Kaspars Gorkšs
"Zviedrijā nav 13. numura, 13. mājas vai 13. vietas lidmašīnā. Līdz ar to es domāju, kā es varu izcelties. Es paņemšu 13. numuru."
Šefpavāri Inu Poliščenko Kaspars izaicināja uz gatavošanu dabā:
