Valkas lielais lepnums un prieks – futbola treneris Valērijs Kriviņš

Sports "nāk" dzīvei līdzi

Valērijs Kriviņš ar lepnumu stāsta, ka sports visu laiku viņam bijis cieņā: "Ar sportu sastapos bērnībā, skolas gados. Tolaik mums datoru un telefonu nebija, tāpēc laiku pavadījām sporta zālē. Paši pat taisījām futbola vārtus no kokiem, iezīmējām līnijas un spēlējām. Tā arī radās patika pret sportu. Visu laiku sports dzīvē "nāca" līdzi. Varbūt ne pašā jaunībā, bet vienā brīdī sasparojos sapratu un aizgāju studēt uz Latvijas Sporta akadēmiju."

Mīlestība pret futbolu

"Pašam ļoti patīk futbols. Pats ļoti augstā līmenī neesmu spēlējis, bet tā bumba visu laiku bijusi līdzās. Redzēju, ka puikas paši kaut ko spēlē un mēģina, nācu ar viņiem runāties, drusku pamācīt. Tad nāca priekšlikums, ka varētu darboties oficiāli sporta skolā. Un tā tas aizgāja. Vairāk esmu futbola treneris, bet ekonomisko apstākļu dēļ vienā mazā skoliņā nav, kas strādā un, tāpēc piekritu un tur darbojas kā sporta skolotājs," dzīves līkločus komentē Kriviņa kungs.

Ikdienas režīms

"Katru rītu pieceļos ap pulksten sešiem. Tad seko brokastis, pabaroju mājdzīvniekus, tad internetā izlasu jaunākos sporta jaunumus. Un, ja nav jābrauc uz skolu, tad kārtoju dažādu dokumentāciju, kas ir ļoti apjomīga. Pameklēju, paskatos kādu jaunāku vingrinājumu, lai kaut ko treniņos dažādotu. Bet pēcpusdienā, kad bērniem beidzas skola, seko treniņi. Tad arī sākam darboties. Kā kuru dienu, bet mājās esmu ap septiņiem, astoņiem vakarā," par garo dienas ritmu stāsta treneris.
"Kad treniņi norit tālākajā zālē, tas ir divreiz nedēļā, sakārto inventāru, skat, jau pulksten astoņi. Kad treniņš ir otrajā zālē, kas ir pilsētas centrā, mājupceļš aizņem tikai piecas minūtes. Ja beidzu treniņu sešos, tad mājās esmu jau pēc dažām minūtēm.
Sestdienas un svētdienas vienmēr ir sacensības. "

Palīgs un bērnu "tētis"

Valērijs ar savu privāto mašīnu vadā bērnus uz treniņiem un atpakaļ mājās. Tāpat vada sporta laureātus un ir Valkas sporta dzīves centrā. Mēs viņu varētu nosaukt par bērnu otro tēti. "Ekonomiskais stāvoklis un dzīves apstākļi liek to darīt. Ja es nepaņemtu bērnus uz treniņiem, tad viņiem būtu jāiet uz tālāko zāli divi, divarpus kilometru, turklāt sporta zāle iznāk ārpus pilsētas. Bet, tā kā braucu no pilsētas, tad ar puišiem sarunājam un arī kopā braucam! Kad treniņš beidzas, tāpat dodos mājās un puikas atvedu mājās! Nekādu problēmu! Ne visi vēlas uz to nomaļo zāli iet, it īpaši ziemā," par labestīgo darbu un situāciju stāsta futbola speciālists.

Vislielākais prieks un gandarījums

"Vislielāko prieku man sagādā uzvaras, kas iegūtas laika gaitā. Kad tu redzi, ka tie jaunieši, varbūt visi nav futbolisti, spēlē un darbojas, un viņš pienāk un pasaka: "Mēs jūs domās lamājām par to, kā mūs "nodzenājāt"! Bet tagad saprotam, kāds darbs ir ieguldīts." Lūk, brīdis, kad audzēknis to spēj novērtēt! Ikdienas uzvaras nāk un iet, bet brīži, kad redzi jauniešus spēlējam, tur ir tas gandarījums.

Skarbais vīrs?

Valērijs smejoties atzīst: "Esmu vairāk stingrā dūre treniņos. Bieži vien pasaku, ko skarbāku." Jautāts, vai bērni ir saraduši ar aso Kriviņa kunga darba stilu, valcēnietis atbild godīgi: "Ir visādi gadījumi. Vairums ir pieraduši un zina, par ko aizrādu. Ir tādi, kuram pasaka kaut ko skarbāku, un viņš to nespēj pieņemt, atzīt savas kļūdas." Vai bijis kāds gadījums, ka kāds futbolists aizgājis no komandas strīda dēļ? "Jā, ir bijuši gadījumi, taču bez tā neiztikt. Aiziet jau tie, kad stingrā dūre nav bijusi bez pamata. Tātad ir bijis savs iemesls – vai mēs negribam tajā dienā trenēties, vai cīnīties līdz pēdējam laukumā."

Vai disciplīnas trūkums? "Nē, pašiem jāsavācas. Puiši nav slikti, taču pašiem jāatrod motivācija, koncentrācija. Brīžiem puišiem ir kaut kas cits padomā." Kriviņa kungs atminas gadījumu, kad futbolists izvēlējies vieglāko ceļu: "Nesen bija gadījums, kad puisim piedāvāja spēlēt reģiona izlasē. Manuprāt, ka šāda iespēja ir lieliska motivācija. Bet, ja cilvēks atsakās, jādomā kādi ir iemesli. Vai treneris slikts, vai spēlētāja negribēšana. Futbolists labāk apvainosies uz treneri, nevis ies uzspēlēt izlasē, jo tā ir vieglāk." Ir jau arī tādi, kuri nāk uz katru treniņu, darbojas, un viss ir kārtībā. Un tā ir lielākā daļa," lepni saka treneris.

Kriviņa kunga izcilnieki

Lai gan ilgo gadu laikā Valērijs trenējis daudzus, tomēr par saviem izcilākiem audzēkņiem nosauc šo trīs kungus: "Edgars Maļcevs – futbola tiesnesis. Viņš ir mūsējais. Sāka trenēties pie manis. Edgaram bija ļoti laba motivācija. Sasniedza visu, ko vēlējās un vēl tiecas uz augšu. Vēl varu uzteikt Madi Miķelsonu – puika gan ātri pārcēlās uz Liepāju, bet arī sāka Valkā. Madis izspēlējies visās jaunatnes izlasēs. Artūrs Beiša – viņš gan labu laiciņu ir volejbolā, bet arī diezgan labā līmenī spēlē. Šos trīs puišus varu izcelt visvairāk."

Izcila sportista īpašības

"Es uzskatu, ka ir tā – mēs varam izpildīt vingrinājumu desmit reizes, bet jāizpilda vēl divas, trīs caur "nevaru" vai "negribu," neatlaidības nozīmību iezīmē treneris. "Šeit jau sākas treniņš puiku attīstībai. Protams, arī gribēšana un tiekšanās būt labākam, spēcīgākam, veiklākam."

Aizliegtās vielas

"Domāju, ka tas nav noslēpums, ka liela daļa jauniešu agrā vecumā pamēģina gan cigaretes, gan kaut ko "stiprāku". Prieks, ka vismaz tiem puišiem, kuri trenējas, nav tieksme uz to. Es ceru, ka arī nākotnē tas tā paliks."

Dzelžains režīms bez ballītēm?

Vai Kriviņa kunga audzēkņiem ir stingrs un strikts režīms? "Nē, nav. Bet 10 gadus atpakaļ bija gadījums, ka pieķēru puiku pīpējot. Pateicu viņam: "Beigsi pīpēt, nāc, darbosimies." Tomēr cilvēks izvēlējās citu ceļu. Taču tas tāds bijis vienīgais gadījums." Jautāts, vai Kriviņa kungs speciāli stāsta par alkohola un smēķēšanas sekām, atbilde ir noraidoša. Taču piebilst, ka runāts par to ir. "Neteiksim, ka puišiem lasu lekcijas, bet domu apmaiņa mums ir. Nav tā, konkrēti gatavotos un teiktu, cik tas ir slikti."

Treneris vai komandas draugs?

"Es cenšos tā – ikdienā mēs varam pasmieties un būt kā draugi, bet treniņa un spēles laikā cenšos ieturēt nostāju, ka es esmu treneris, jūs esat spēlētāji, kuriem vajag manis teikto," profesionālās attiecības iezīmē futbola entuziasts. "Ikdienā satiekoties vai braucot autobusā, varam pajokot, bet spēles laikā, manuprāt, ir jābūt distancei."

Valka – sportiska pilsēta

"Neskatoties uz mazo bērnu skaitu, Valkā mums ir florbols, basketbols, volejbols, vieglatlētika. Vēl ir šaušanas sekcija, šaha spēlētāji. Man šķiet, ka brīžam bērni izvēlas vieglāko. Nevis tas, kas viņam patīk, bet vieglāko. Tāpat mums ir sadarbība ar Valgu. Dodamies uz Igauniju, kur piedalāmies ziemas telpu futbola turnīros, tāpat pavasarī igauņi apciemo mūs. Vēl augustā Valkā tiek organizēts starptautisks futbola turnīrs, kurš nes pilsētas vārdu pasaulē."