Gads bez Rīgas "Dinamo": siltumnīcās jāaudzē gurķi, nevis hokejisti
Ir pagājis jau vairāk nekā gads, kopš no Kontinentālās hokeja līgas (KHL) izstājās Rīgas "Dinamo". Portāla "tv3.lv" uzrunātie eksperti vienbalsīgi atzīst, ka Latvijas hokejam gads bez "Dinamo" nav nodarījis lielu skādi, tieši otrādi – mūsu hokejisti ir atraduši jaunus klubus un veiksmīgi spēlē citās valstīs, bet fani atraduši citus klubus, kurus atbalstīt.
Atjaunotais Rīgas "Dinamo" savu pirmo sezonu KHL aizvadīja 2008. gadā, bet kopumā līgā aizvadīja 14 sezonas. Sportiski ir bijuši skaisti un emocionāli brīži, taču pēdējās astoņas sezonas "Dinamo" bija klubs, kas netika izslēgšanas spēlēs. Tā kodolu ik sezonu veidoja Latvijas hokeja izlases spēlētāji, kuri bija gana labi atalgoti.
2022. gada 27. februārī "Dinamo" izstājās no KHL un klubā spēlējošajiem hokejistiem bija jāmeklē jaunas darba vietas. Vēl nākamo sezonu veidojums ar nosaukumu "Dinamo" aizvadīja "Optibet" Latvijas hokeja virslīgā, taču tās vairāk bija mocības, nevis nopietns projekts.
Latvijas hokeja izlases aizsargs Ralfs Freibergs, kurš Rīgas "Dinamo" pārstāvēja divas sezonas un bija viens no tiem, kam bija jāmeklē jauns klubs, atzīst, ka kopumā Latvijas hokejs pēc "Dinamo" izjukšanas nav neko zaudējis. "Domāju, ka vienīgais mīnuss ir hokeja popularitāte medijos, jo "Dinamo" laikos medijiem regulāri bija par ko rakstīt un hokejs bija redzams TV ekrānos. Kopumā gan šis projekts nebija tendēts uz hokeja attīstīšanu, bet gan pildīja citas funkcijas," secina Freibergs. Viņš norāda, ka šobrīd latviešu hokejistiem nav iespējas ar šo sporta veidu pelnīt naudu Latvijā, jo valstī nav profesionālu klubu, kas to spētu nodrošināt.
Ilggadējs "Dinamo" atbalstītājs fanu sektorā Andris Daugavvanags kā sporta fans ar pieredzi norāda, ka pēc "Dinamo" pazušanas no hokeja kartes ir sācis atbalstīt Jelgavas klubu "Zemgale/LBTU".
"Mani īpaši neuztrauc, ka viņi [Dinamo] ir nogājuši no skatuves. Hokejam turpinu sekot līdzi, piemēram, latviešu pārstāvētajiem klubiem ārzemēs."
Vēl skarbāk par "aizgājušo" izsakās hokeja apskatnieks un komentētājs Ulvis Brože, kur norāda, ka Latvijas hokejistiem spēlēšana "Dinamo" ir bijusi vairāk klupšanas akmens nekā iespēja izaugsmei.
"Siltumnīca ir laba gurķiem un tomātiem, bet ne sportistiem – viņiem jāaug konkurences apstākļos. "Dinamo" sniegtais atalgojums un apstākļi nemudināja doties uz ārzemēm un plēsties par savu vietu. Cilvēcīga izvēle – domāju, jebkurš izvēlētos palikt Latvijā un pelnīt vairāk, nevis braukt uz Čehiju un saņemt mazāk."
Viņš kā būtisku argumentu min "Dinamo" sportisko sasniegumu trūkumu, jo pēdējās sezonās rīdzinieki cīnījās tikai par nepalikšanu pēdējā vietā. Līdzīga lejupslīde bija vērojama arī mārketinga jomā – ja pirmajās sezonās rīdzinieki izcēlās KHL kā progresīvs un inovatīvs klubs, tad pēdējās sezonās skatītājus nācās piesaistīt ar ielūgumu dalīšanu, jo pamatīgs bija arī hokeja maču apmeklētāju skaita kritums.
Vēl 2014. gadā "Dinamo" mačus vidēji apmeklēja 8083 līdzjutēji, bet pēdējā sezonā līgā fiksēti vien 1057 apmeklētāji, liecina publiski pieejamā informācija. Te gan jāpiemin, ka savu lomu nospēlēja Covid-19 pandēmija.
Par labu Rīgas "Dinamo" lomas nozīmīgumam nerunā arī Latvijas hokeja izlases nebijušais panākums – 2023. gada pasaules čempionātā hokejā un izcīnītās bronzas godalgas. Izcilais panākums tika panākts ar spēlētājiem, kuri ikdienā nespēlē vienā klubā.
Diemžēl neviens pašlaik nespēj atbildēt uz jautājumu, vai Latvijā būs kāds hokeja klubs ar daudzmiljonu budžetu un starptautiski nozīmīgu statusu. Šobrīd vistuvāk tam ir "Zemgale/LBTU", kas pagājušajā sezonā pamēģināja spēkus Somijas pēc spēka otrajā spēcīgākajā – Mestis līgā. Šogad diemžēl šī sadarbība neturpināsies, un būs jāaiztiek ar IIHF Kontinentālo kausu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
