VIDEO: kas notiek mūsu hokeja pasaulē?

Latvijas hokeja izlase 4četras reizes pēc kārtas spēlēja olimpiskajās spēlēs, pasaules čempionātā augstākajā divīzijā spēlē gan nacionālā izlase gan jauniešu valstsvienības. Vērā ņemams sasniegumi, kas gribi vai negribi liek mums pašiem saukt sevi par hokeja lielvalsti. Tomēr nākamais olimpiskais turnīrs notiks bez mums, izšķirošajā spēlē Vācija uzvarēja ar 3 pret 2.

Tomēr pat aklais, šķiet, nevarētu pārmest neko mūsu hokejistiem, jo pietika vien dzirdēt kāda ir atmosfēra Arēnā Rīga, lai saprastu, ka spēlētāji uz ledus izdarīja visu, kas bija viņu spēkos.

Ir daudz objektīvu un subjektīvu iemeslu, kāpēc mūsu komanda varēja gatavoties tikai dažas dienas, kāpēc pēdējā brīdī tika nomainīts galvenais treneris un pat teorija, ka Vācija bijusi viens no galvenajiem lobijiem, lai kvalifikācijas turnīrs notiktu septembrī nevis kā ierasts februārī, kad palīdzēt nevarētu viņu NHL vīri. Pirms turnīra tika runāts par nesamaksātām algām un prēmijām, bet šie jautājumi esot atrisināti.

Video

Šie aspekti iespējams varētu ietekmēt tiksi konkrētās spēles rezultātu, bet daudzi top10 aptaujātie eksperti, kā galveno problēmu min sistēmas trūkumu Latvijas hokejā.

Valsts ir pelnījusi tādu valdību kāda tai ir, savukārt hokeja sabiedrība tādu vadību kāda ir tai, jo abi amati ir vēlēti, taču būtiskas izmaiņas nav notikušas sen, Kirovs Lipmans federāciju bez pārtraukuma vada, kopš 1998. gada. Lai ko par viņu teiktu, pasaules čempionāts Rīgā, izlases Olimpiskie starti un arī noturēšanās A grupā pasaules čempionātā, bijusi tieši viņa vadībā. Iespējams, ka uzlikts uz sliedēm šis vilciens vēl kādu laiku turpinās ripot.

Lai kā mums nepatiktu to atzīt uzvelkot Latvijas izlases vai Dinamo kreklu un atceroties kaujas dziesmas ko skandēt tribīnēs, hokejs starp citu nav tas populārākais sporta veids. Starptautiskajā ledus hokeja federācijā ir 50 pilntiesīgas dalībvalstis, kamēr lauka hokeja federācija apvieno 125 nācijas, futbola federācijas ir 208 valstīs, basketbola 213, bet volejbola pat 220. Lai arī hokeju spēlē vairākas lielvalstis, konkurence tomēr atšķiras.

Šīs ir nākamais secinājums, ar spēlētājiem ko kurus varam sagatavot pateicoties tam, ka mums ir treneri vēl kādu laiku pietiks, bet nākotnē iekļūšana Olimpiskajās spēlēs tiešām būs varoņdarbs vai brīnums, pēc loģikas tam notikt nevajadzētu. Mums jāsacenšas ar valstīm kur ir daudzkārt lielāks iedzīvotāju skaits un spēcīgākas ekonomikas – Vācija, Šveice, Norvēģija, Dānija, Austrija. Kaimiņi Lietuvieši, kuru basketbola komanda pēc neatkarības atgūšanas spēlējusi visās olimpiskajās spēlēs, gan pierāda, ka uzvaras tiek izcīnītas laukumā nevis uz papīra.

Iespēja pārmaiņām Latvijas hokeja virtuvē būs nākamajās hokeja federācijas vēlēšanās.

Par negatīvo tēlu ap hokeja federāciju tās vadītājam ir savs viedoklis.

"Kā lemsiet, tā būs" – arī šie vārdi šķiet jau padarīti par mārketinga triku. Latvijas hokejs tikmēr arī tuvākajā nākotnē joprojām paliks tā īsto varoņu rokās. Mūsu hokeja piramīdas pamats un balsts ir vecāki un vecvecāki, kuri nenogurdināmi ved savas atvases un treniņiem un spēlēm un tieši no viņu maciņiem tiek maksāts par ledus īri un treneru darbu, tai brīdī, kad notiek izšķiršanās, ar kuru sporta veidu nodarbosies iespējams nākamais Balderis, Dārziņš vai Ozoliņš.