Krievijas paralimpieši varēs startēt Parīzes spēlēs, tikai ar vienu nosacījumu
Krievijas pārstāvji varēs piedalīties Parīzes paralimpiskajās sporta spēlēs, parakstot apliecinājumu, ka nekad nav karojuši. Šādu lēmumu pēc stundām ilgām diskusijām Rīgā pieņēma Eiropas Paralimpiskās komitejas ārkārtas Ģenerālajā asambleja. Vēl gan priekšā jumta organizācijas lēmums, bet pat Eiropas ietvaros vienoties par stingru nostāju tā arī nav izdevies, vēsta TV3 Ziņas.
Eiropas Paralimpiskās komitejas ārkārtas sēdē lemj, ka Krievijas un Baltkrievijas sportisti varēs piedalīties spēlēs Parīzē.
Ārkārtas Ģenerālajā asambleja aiz slēgtām durvīm skatīja jautājumu par Eiropas valstu rīcību saistībā ar Starptautiskās Paralimpiskās komitejas pieņemto lēmumu, kas pieļauj Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzē gaidāmajās paralimpiskajās spēlēs. Sākotnēji lēmumu sabiedrībai bija paredzēts paziņot vēlā pēcpusdienā, bet strīdu dēļ tas viss ieilga par vairākām stundām. Rezultātā lemts, ka, lai piedalītos spēlēs, agresorvalsts pārstāvjiem būs jāparaksta dokuments, kurā apliecina, ka tie nekad nav piedalījušies nekādās militārās operācijās.
"Man tas jāpasaka ļoti skaidri – Eiropas Paralimpiskajai komitejai nav nekādas tiešas jurisdikcijas par atlētu dalību Parīzē. Taču daudzi no mūsu biedriem aktualizēja jautājumus un bažas, ko tad nozīmē neitralitāte," stāsta Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.
Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente saka – esmu apmierināta "50 uz 50". Nekādas sīkākas detaļas par smago diskusiju gaitu gan neieskicēja.
"Es neteikšu, ka valstīm bija prokrieviski argumenti, bija piesardzīgi. Eiropas paralimpiskās komitejas līderi nav gatavi pieņemt atklātus un drosmīgus lēmumus. Kāds slēpās aiz savas valdības, kāds slēpās – mēs jau nevaram pieņemt sportistu vietā, kāds pateica, noteikti nē, jo mūsu sportisti ir gatavojušies un viņiem jābrauc uz Parīzi, pilnīgi vienalga kādā statusā, vai tur ir krievi un baltkrievi," stāsta prezidente.
Dadzīte pieļauj, ka šodienas lēmums būs nozīmīgs Starptautiskās Paralimpiskās komitejas ārkārtas kongresā, kas paredzēts vēlāk šogad. Ja arī tur dos zaļo gaismu agresorvalsts sportistu dalībai, atklāts jautājums par Latvijas pozīciju.
"Latvijas sportistiem pirmā reakcija novembrī bija, tiešām nebraukšu, taču paši sportisti izlems, ja nebūs valstisks lēmums. Bet es uzskatu, ka pašiem sportistiem jāizlemj. Mūsu sportisti ir ļoti atbildīgi, mīl savu karogu, krāsas," norāda Dadzīte.
Jāpiemin, ka šāda ārkārtas Ģenerālā asambleja notika pirmo reizi, tā Rīgā pulcēja 60 pārstāvjus no 35 Eiropas Paralimpiskās komitejas dalībvalstīm.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
