Kā Vimbldona ar balto dreskodu sargā tradīciju tenisa pasaulē

Vimbldonas tenisa turnīrs ir vecākais un prestižākais no četriem "Grand Slam" turnīriem. Kopš 1877. gada, kad tika aizvadītas pirmās sacensības, Vimbldona ir spējusi saglabāt savas tradīcijas un iezīmes līdz pat mūsdienām. Piemēram, vīriešu un sieviešu vienspēļu turnīrs aizvien tiek dēvētas par kungu (Gentlemen’s singles) un dāmu (Ladies’ singles) sacensībām. Kopš 1922. gada ir saglabājusies Karaliskā loža (Royal Box), kurā vietas rezervētas karaliskajai ģimenei un citām ievērojamām personībām. Taču, iespējams, ievērojamākais turnīra aspekts ir baltais apģērba dreskods visiem dalībniekiem.

Kas ir atļauts?

Vimbldonas turnīrs no ienākšanas kortā pieprasa gandrīz pilnībā baltu apģērbu — balts nozīmē tikai tīri balto, ne krēmkrāsu. Apģērbā nedrīkst būt lieli krāsaini laukumi, tikai šauras (līdz 1 cm) krāsainas apmales pie apkakles, piedurknēm vai vīlēm. Šortiem, svārkiem, zeķēm cepurēm un kurpēm jābūt baltām, ar baltām zolēm un šņorēm, bez uzkrītošiem logo. Redzamai apakšveļai arī jābūt baltai, vienīgi sievietēm atļauti vienkrāsaini tumšāki apakššorti, ja tie nav garāki par svārkiem vai šortiem.

Tradīcijas pirmssākumi

Vimbldonas turnīrs nebūt nebija baltā apģērba aizsācējs. Šāda tradīcija radās pirms teniss kļuva par tādu sporta veidu, kādu mēs to pazīstam šodien. Tradīcija kortā valkāt tikai baltu pirmo reizi parādījās 16. gadsimta Francijā, kur jeu de paume jeb plaukstas spēle (sporta veids, no kā teniss attīstījās) sākotnēji tika spēlēta iekštelpu kortos. To varēja spēlēt bagātnieki, kas bija eleganti ģērbušies baltā.

Drīz vien franču spēle pārcēlās gan uz āra kortiem, gan arī pāri Lamanšam, kur tā attīstījās par tradicionālo zāliena tenisu. Tradīcija valkāt baltu apģērbu migrēja līdzi un kļuva par svarīgu elementu augstākās klases izklaidē. Pilnībā balta apģērba valkāšana gan kortā, gan ārpus tā nozīmēja privilēģijas un bagātību.

Lai gan balta apģērba valkāšana atstaro sauli un uztur spēlētāju vēsāku, tā arī maskē sviedrus – kaut ko tādu, ko senatnes elites tenisisti uzskatīja par nepiedienīgu un zemas klases. Šo iemeslu dēļ līdz 19. gadsimta 90. gadiem balts tenisa apģērbs bija ne tikai modē, bet arī kļuva par obligātu prasību vairākos privātos zāliena tenisa klubos gan Anglijā, gan ASV.

Teniss nu jau vairs nav tikai turīgo un elites pārstāvju sporta veids, tomēr šāda dreskoda tradīcija joprojām nav aizmirsta. Daudzi to uzskata par veidu, kā izrādīt cieņu ne tikai pretiniekam, bet arī spēles vēsturei.

Baltā apģērba dumpinieki

Pārējie "Grand Slam" turnīri no baltās etiķetes tenisa kortos atteikušies jau pirms vairākiem gadu desmitiem, visticamāk, cenšoties piesaistīt vairāk reklāmdevēju un televīzijas skatītāju. Sporta un luksusa zīmoliem tā ir iespēja ar modi reklamēties dažādos veidos – sākot ar spēlētāju apģērbšanu speciāli viņiem radītos tērpos līdz pat komerciāliem dizainiem, ko valkā sacensību dalībnieki.

Taču Vimbldonā ik pa laikam uzplaiksnī gadījumi, kuros spēlētāji provocē noteikumus. 20. gadsimta beigās ASV tenisists Andrē Agrasi atteicās spēlēt Vimbldonā, jo nevēlējās atteikties no spilgtajiem Nike tērpiem. Vēlāk viņš gan atgriezās un kļuva par čempionu.

2013. gadā Šveices tenisists Rodžers Federers pēc pirmās kārtas spēles saņēma aizrādījumu par oranžu zoli kurpēm. Viņam tika aizliegts ar tām spēlēt. Nākamajā gadā noteiktumi attiecībā uz krāsu akcentiem tika pastiprināti.

2017. gadā Venusai Viljamsai tika lūgts pārģērbties pārtraukumā redzamo fuksijas krāsas krūštura lencīšu dēļ. Vēl citā gadījumā pirms trim gadiem austrālietis Niks Kirjoss Centrālajā kortā ieradās ar sarkaniem apaviem un cepuri.

Neraugoties uz šādiem gadījumiem, Vimbldona paliek nelokāma. Dažiem šis stingrais dreskods šķiet lieks un vecmodīgs, taču citi to redz kā retu piemēru, kā sports spēj saglabāt simtgadīgas tradīcijas arī modernajā laikmetā, kur dominē spilgti zīmoli, reklāmas un individualitāte. Vai Vimbldona ar savu balto stāstu spēs noturēt šo robežu arī nākotnē — tas ir jautājums, ko katru gadu uzdod ne tikai spēlētāji, bet arī skatītāji visā pasaulē.