Krēgers un Dreimane triumfē Latvijas čempionātā telpās daudzcīņā

Par 2024. gada Latvijas čempionāta medaļām septiņcīņā un pieccīņā sacentās pieaugušie, juniori (U20) un jaunieši (U18, U16 un U14 grupās).

Valmierietis Krēgers uzvarēja ar 5542 punktiem (7,15 – 7,03 m – 14,06 m -1,99 m – 8,55 – 4,40 m – 2:48,08), kas ir sezonas labākais rezultāts Latvijā, kā arī sasniedza Latvijas sezonas labāko rezultātu augstlēkšanā – 1,99 metri.

Krēgers pirmo reizi kļuva par Latvijas čempionu daudzcīņā telpās. 2011.gadā viņš bija trešais, bet 2012. gadā un 2023. gadā viņš kļuva par Latvijas čempionu desmitcīņā.

Jauniešu U18 grupā Kārlis Jēkabs Karlsbergs sasniedza jaunu Latvijas rekordu – 5371 punkts (7,15 – 6,52 m – 13,62 m – 1,86 m – 7,93 – 4,20 m – 2:48,35). Viņš par 58 punktiem laboja Ernesta Atvara Paļuļa pirms sešām nedēļām sasniegto rekordu (5313 p.).

Junioriem ar 4867 punktiem uzvarēja Miks Jānis Opolais, U16 grupā – Mārtiņš Matisāns (4172 p.), bet pieccīņā zēniem U14 grupā – Edvards Krūms (2350 p.).

Dreimane uzvarēja ar rezultātu 4005 punkti (8,97 – 1,69 m – 11,64 m – 5,99 m – 2:24,49).

Juniorēm U20 grupā panākumu svinēja Sanija Robežniece (3179 p.), jaunietēm U18 grupā – Nikola Bunde (3737 p.), U16 grupā – Sandija Reitmane un U14 grupā – Evelīna Lāce (2924 p.).

53. Latvijas čempionāts telpās notika Jāņa Daliņa stadiona vieglatlētikas manēžā.

Lai gan pirmais oficiālais Latvijas čempionāts telpās notika jau 1971. gadā un līdz tam līdzīgas sacensības tika dēvētas par republikas ziemas sacensībām, daudzcīņnieki pie Latvijas čempionu tituliem un godalgoto vietu medaļām pirmo reizi tika tikai 1978. gadā.

Par pirmajiem Latvijas čempioniem septiņcīņā kļuva vēlākais bobslejists Jānis Skrastiņš un Inese Čulkstena.

Latvijas čempionāti daudzcīņās nenotika 1988. gadā, vēlreiz rekonstruējot manēžu, un 2021. gadā Covid-19 epidēmijas dēļ.