"Ne visi to ir spējīgi realizēt!" Dainis Dukurs par skeletonistu izaicinājumiem trasē!
Īsi pirms došanās uz olimpiskajām spēlēm Phjončhanā skeletona treneris Dainis Dukurs piekrita iepazīstināt "Bez Tabu" skatītājus ar skeletonista ekipējumu. Tomasa Dukura naglenes, Martina Dukura Vankūveras olimpisko spēļu sacensību krekls, un daudzi citi piemēri rubrikā "Bez Tabu": Ziemas sporta ceļvedis!
Skeletonista Tomasa Dukura kamanas sver 31 kg, Martina esot vēl smagākas, jo noteikumi paredz, ka skeletona un sportista kopējais svars nedrīkst pārsniegt 115 kg, sievietēm šī norma ir 92 kg.
Katrai skeletona slidai ar vienu skrūvi var mainīt kopējo izliekumu jeb kofu. Ja slida ir vairāk izliekta, mazāks ir tās saķeres laukums ar ledu. Tas nozīmē, ka sportistam var sanākt ātrāks brauciens, bet skeletons ir grūtāk vadāms.
Apmēram stundu pirms starta pats sportists veic izvēli, ar kādu slidas izliekumu doties trasē. Izvērtējot ledus kvalitāti, laikapstākļus, trases sarežģītību un savas spējas.
Jaunie sportisti parasti brauc tādā pozīcijā, lai varētu vairāk redzēt. Pieredzējušie sportisti vairāk notic sev, savai informācijai, kuru lasa ar savu ķermeni, jo tā var sasniegt lielāku ātrumu, aerodinamikas dēļ.
To ne visi ir spējīgi realizēt.
Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase esot straujākā, tajā skeletonists pārsniedz 140 km/h ātrumu. Starta ieskrējiena garums, atkarībā no trases, ir 30 – 40 metri. Starta ieskrējiens ir ļoti svarīgs, bet arī sarežģīts, jo tas jādara ļoti neērtā pozā.
"Pareizs atspēriens ir ar ārējo kāju, un vienā brīdī skeletons tiek atlaists vaļā, jo kreisā roka jāpārnes uz labo pusi," skeletonistu grūto uzdevumu trasē komentē Dainis Dukurs. Katram sportistam esot izstrādāta sava lēciena tehnika, vienas pareizās receptes neesot.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
