Tomass Dukurs: Mana karjera, visticamāk, ir beigusies

Latvijā būvējam sporta halles un baseinus, bet reālā situācija ar bērnu un jauniešu veselību un fizisko formu paliek arvien traģiskāka. Tāpēc, ka bērniem ir tikai tiesības, nevis arī pienākumi. Un neko smagāku par mobilo telefonu viņi nekad dzīvē rokā nav turējuši. Nu ja, ko tur iespringt - kļūt par tiktokeri tagad ir prestižāk ...

.....jā un biatlonu piemirsu. Šajā mums rumāņi un bulgāri pat "garām"...,igauņi un lietuvieši jau vairākus gadus. Bērni un mazbērni neticēs, ka bijuši tādi Briča, Maļuhina, Nākuma un Upenieka laiki. Tam visam grūti rast izskaidrojumu. Ko dara Sporta skolas...vai vispār tādas vēl ir ( par to, ka vispārizglītojošās skolas neko nedara - jau rakstīju). Ja pavēro skolniekus - arvien resnāki un lempīgāki...visticamāk arī - ne jau veselīgāki.

Paldies Martinam un Tomasam par daudzajie panākumiem skeletonā. Pateicoties Dukuru ģimenei - neskaitāmas reizes pasaulei nācās "pamanīt" Latvijas valsti. Kā saka, cepuri nost Dukuru ģimenes priekšā. Taču skumji apzināties, ka Latvijas sporta panākumi bijuši iespējami vienīgi pašu sportistu (un ģimeņu) pašaizliedzīga darba rezultāts. Valsts atbalsts tajā - absolūtā nulle. Skolās fizkultūra pat vairs neesot obligāta. Tā nu ir "nosprāguši" daudzu iepriekšējo panākumu sporta veidi: skeletons ar Dukuriem, BMX ar M. Štrombergu, soļošana ar A.Fadejevu, airēšana ar I.Klementjevu, šaušana ar A. Kuzminu. Tāpat "izbeigušies" - vingrošana, džudo, mod. pieccīņa. Nīkuļo bobslejs, vīriešu pludmales volejbols. Arvien "uz leju" - hokejs, basketbols, handbols, volejbols. ...un futbols (dažreiz saka "karalis") - ir vienkārži nožēlojams.🤔🤔🤔