Komposts un kompostēšana, kas mūsdienās ir iespējama arī mazos dzīvokļos
Šajā reizē raidījumā "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!" pie Jāņa Romanovska un Baibas Sipenieces-Gavares viesojās vides pārvaldības inženiere, kompostēšanas eksperte, vietnes "Komposts LV" autore Zane Kopštāle, lai parunātu par kompostēšanu, kas mūsdienās ir stilīga, moderna arī mazās mājsaimniecībās, tostarp dzīvokļos.
Katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" skan raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kas tapis sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu, lai stāstītu par videi draudzīgām lietām cilvēkiem saprotamā valodā.
Šobrīd ir īstais laiks gatavot kompostu. Raidījumā par kompostu stāsta Zane Kopštāle, kura jau bērnudārza laikā ievēroja, ka cilvēki aiz sevis atstāj ļoti daudz izniekotu lietu, un viņai nešķita loģiski, ka mēs tik vienkārši tās izmetam.
Iespējams, ka Latvijā jau visi pavisam labi zina, kas ir kompostēšana, jo omīšu dārzos tāda lieta ir bijusi jau gadiem, tagad zinām, ko to var darīt arī dzīvokļos.
Kopštāle saka, ka kompostu ir pat vēl vairāk.
"Kompostiem ir dažādi paveidi un dažādas dzīvesvietas. Protams, ir svarīgi saprast, kādi ir apstākļi un kur mēs drīkstam izpaust savas vēlmes kompostēt. No saviem resursiem radīt ko jaunu. Protams, dažiem nav izvēles un ir jākompostē telpās – dzīvokļos, pagrabos, garāžās. Un tad ir laimīgie, kuriem ir kāds pleķītis ārā. Tur jau var izpausties."
Daudzi ir piedzīvojuši un zina, kas ir komposts un dažiem no tā diemžēl ir pat trauma, nosaka Kopštāle.
"Mana "roka" padarīšana šajā visā, ir no jauna iepazīstināt ar to, cik tas ir forši, ka ir tāds komposts. Un tas var būt skaits, patīkams un pie tā var svinēt dzīvi."
Ja ir privātmāja pilsētā un ap to ir koki, tad daudziem galvassāpes sagādā lapas. Par ko Kopštāle saka, ka no tā, kas pašiem aug vai ir nopirks, piemēram, dārzeņu mizas, katru padara par savu resursu pārvaldnieku un vara ir jāpatur sev, nevis jāatdod kādam citam un vēl par to jāpiemaksā, nododot lapas atkritumu apsaimniekotājiem.
Kopštāle socialajos medijos ir radījusi vietni "KompostsLV", kurā dalās ar informāciju par kompostēšanu.
"Kad es dodos vadīt meistarklases, tad es pasaku, kur var meklēt informāciju. Aizvien vairāk cilvēkiem ir pieejama informācija un projektu ietvaros apmaksātas meistarklases, kur ne tikai runājam, bet praktiski, piemēram, būvējam "komposta burgerus"," stāsta Kopštāle.
"Loģika, gatavot ēst vai gatavot savu komposta materiālu, patiesībā nemaz tik ļoti neatšķiras."
Kā vienu no pirmajiem mītiem par kompostēšanu Kopštāle min, ka tā ir veco laiku padarīšana, ka ar to nodarbojas omītes un opīši. Vēl viens mīts, ka komposts smirdēs un ap to lidos mušas.
Lai nerastos mīti un komposts būtu patīkams gan pašam, gan kaimiņiem, ir svarīgi saprast, ko drīkst likt un ko nedrīkst likt kompostā.
Pagalma kompostā var likt divas lielās grupas:
- Slapjie un svaigie jeb zaļie un klasiski, kas nāk no virtuves – augļi, dārzeņi, istabas augi un sezonā arī sēnes, bet noteikti neliekam dzīvnieku izcelsmes produktus – piens, gaļa, zivs.
- Sausie, brūnie, par ko Kopštāle saka, ka ar to bieži grēkojam, jo neiedomājamies, ka arī kaut ko tādu vajag kompostam. Piemēram, veci papīri, olu kastītes, sausās lapas.
Vēl Kopštāle neiesaka kompostā likt olu čaumalas, jo tas ir minerālis, kas nesadalīsies. Viņa iesaka olu čaumalas uzreiz iestrādāt dārzā. Tapat kompostā nevajag liet eļļas un likt tūjas. Neliek arī visu to, kur varētu būt klāt plastmasa, piemēram, vienreizlietojamās krūzītes, piknika traukus, arī mājdzīvnieku kakas.
"Kompostu vajag veidot dārza malā, bet ne tālākajā stūri, ar malām un vāciņu, tādā kompostā nedzīvos grauzēji."
Ja dārza kompostā ir skudras, tad Kopštāļe, kā iemeslu min to, ka komposts ir "izslāpis" un to vajag padzirdināt. Vajag vairāk likt slapjos materiālus un vajag palaistīt.
Cilvēks ir nepacietīgs un vienmēr grib visu ātri, arī to labumu no komposta. Par to Kopštāle saka, ka tam ir vajadzīga mīlestība.
"Ja nav mīlestības, tad es zinu komposta kaudzes, kas bija pirms manis un, iespējams, būs arī pēc manis. Neizskatās, ka tās sakristos. [..] Ja tā čakli padarbojas, tad visātrākais, kas man ir bijis, pēc trīs mēnešiem. Svaigs komposts, kurš kuram katram augam nederēs. Ja sāk pavasarī, tad rudenī jau pirmā komposta raža būs."
Raidījumā tiks runāts par tādām tēmām kā:
- Svētki, dāvanu pirkšana, patēriņš, ēdienu pārpalikumi uz svētku galda;
- "Melnā" piektdiena, kiberpirmdiena un iepirkšanās;
- Dabas daudzveidība, vides ietekme uz emocionālo veselību;
- Atpūta pie dabas, zaļāki festivāli un pasākumi.
Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" jauns raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kurā runās par zaļu dzīvesveidu, kā varam būt draudzīgāki dabai un līdz ar to paši sev. Lasi un kausies arī portālā šeit.
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild radio "Star FM".
