"Spoku tīkli" Baltijas jūrā. Kāpēc par tiem svarīgi runāt?
Katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" skan raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kas tapis sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu, lai stāstītu par videi draudzīgām lietām cilvēkiem saprotamā valodā.
"Spoku tīkli" ir visi pazaudētie zvejas rīki, kas atrodas jūrā, kuri turpina zvejot.
"Zināmu laiku tīkli peld pa jūru, kamēr tie aizķeras. Visbiežāk tiek aizķeras aiz kuģa vrakiem. Tādu Baltijas jūrā ir ļoti daudz," skaidro Rijkure un neslēpj, ka tā nav tikai Baltijas jūras problēma, bet tā ir globāla problēma.
Tas ietekmē jūrā dzīvojošos, tāpēc ir svarīgi par to runāt un rīkoties.
"Mēs neaicinām cilvēks nirt un meklēt spoku tīklus. Tas ir bīstami. Baltijas jūrā ir ļoti tumšs ūdens, tāpēc to var darīt tikai profesionāli ūdenslīdēji. Ja kāds atpūšoties ko tādu pamana, ir jāzvana Valsts vides dienestam."
Svarīgi saprast, kas ir tas, kas "spoku tīklos" saķeras.
"Pilnīgi viss, kas ir dzīvs jūrā. Ieķeras gan zivis, gan roņi un pašrocīgi praktiski nekad netiek ārā no šiem tīkliem. Visi aiziet bojā. Turklāt, ja vēsturiski zvejas rīki bija no kokvilnas, dabīgiem materiāliem, kas ar laiku dabā sadalījās, padomju laikā tas bija kaprons, bet mūsdienās ir tāds materiāls, kas dabā nesadalās. Tāpat šie rīki var nodarīt lielu kaitējumu kuģiem, jo, ieķeroties dzenskrūvē, tiek bojāts peldlīdzeklis," "spoku tīklu" postījumus apraksta Rijkure.
Profesore stāstīja arī par hakatonu, kur konkurējošās dalībnieku komandas ir aicinātas uz savstarpēju sadarbību, lai radītu idejas no Baltijas jūras izcelto "spoku tīklu" pārstrādei vai zemūdens robotikas prototipus, kas palīdzētu attīrīt kuģu vrakus no "spoku tīkliem".
Turpinot vērst uzmanību uz Baltijas jūras piesārņotības līmeni, "Neste" Latvija sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centru (RTU ZIC) rīko hakatonu, kur konkurējošās dalībnieku komandas ir aicinātas uz savstarpēju sadarbību, lai radītu idejas no Baltijas jūras izcelto "spoku tīklu" pārstrādei vai zemūdens robotikas prototipus, kas palīdzētu attīrīt kuģu vrakus no "spoku tīkliem". Vairāk par hakatonu atradīsi šeit.
"Hakatons ir studentu un pasniedzēju formāts, kur tiek piedāvātas ātras idejas un mēģina rast risinājumus," skaidro Rijkure.
Rijkure minēja, ka no "spoku tīkliem" jau tagad tiek gatavoti apģērbi un Latvijā ir uzņēmums, kas šuj peldkostīmus no auduma, kas ir izgatavots no "spoku tīkliem". Viņa arī atklāja, ka kādai komandai ir ideja, no "spoku tīkliem" taisīt cementu, iestrādājot kaprona dienu cementā, lai tas ir vēl izturīgāks un nākotnē varētu būvēt mājas.
No jūras izvilkt "spoku tīklus" ir bīstams un grūts darbs. Tas ir komandas darbs, kurā kopā strādā vairāki profesionāli ūdenslīdēji.
"Ūdenslīdējs ar dažādiem griežamiem instrumentiem mēģina tīklus atbrīvot no vraka. Bez tīkliem tur ir arī dažādi metāli, piemēram, ķēdes," par ūdenslīdēja smago un laikietilpīgo darbu stāsta Rijkure un neslēpj, ka ir vajadzīgi hakatoni, lai varētu izstrādāt citus mehānismus, kā atbrīvot un izvilkt "spoku tiklus" no jūras.
Jūra ir plaša un dziļa, kā tiek atrasti "spoku tīkli"?
"Ar atrašanu ir tā, ka nav Baltijas jūras kartes, kur ir kuģu vraki, kur šie tīkli atrodas. Tas ir zvejnieku mantojums, ko nodod no vienas paaudzes otrai. Publiskās aktivitātes ir palīdzējušas atrast cilvēkus, kuri ir gatavi dalīties ar koordinātām. Mums ir zināmas 51 vraka koordinātas Rīgas līcī," stāsta Rijkure un neslēpj, ka tas ir ļoti daudz, un tie ir tikai tie, kas ir zināmi, bet cik vēl daudz ir nezināmu vraku.
Rijkure saka, ka tagad šie vraki ir jāapseko, lai saprastu, kāds kultūrslānis ir uz tā uzaudis, lai varētu tehniski sagatavoties, lai sāktu kuģu vrakus atbrīvot no "spoku tīkliem".
"Mēs cenšamies saprast, kādu kaitējumu dabai nodara tas, kad mēs tos sākam kustināt. Gribam saprast, cik daudz ir mikroplastmasa uz tīkliem vai tās mazās adatiņas pēc tam jūrā nedreifē, zivtiņas tās neapēd un pēc tam tas nenonāk uz mūsu šķīvja."
Cik seni ir šie kuģi?
Rijkure skaidro, ka liela daļa kuģu ir nogrimusi kara laikā. Tas ir padomju laika matojums, kad kuģi netika sagriezti, bet tika iedzīti pietiekami dziļi jūrā, aizdedzināti un palika dreifējot, kamēr tie nogrima. Vairāk nekā 50 gados kuģi ir izskaloti krastā. Piemēram, Rojas pludmalē ir kuģa vraks, kas ir bīstams, un katru gadu peldēšanas sezonas laikā cilvēki satraumējas.
Šī nav tikai Latvijas un Baltijas jūras problēma, kā saka Rijkure, tad Latvijas aktivitātes ir pievērsušas uzmanību arī pasaulē, piemēram, Norvēģijas Arktiskās universitātes. Problēma ir visā pasaulē.
"Lielāka problēma ir ezeros. Tur ir vēl trakāk. Ar mums ir sazinājušies igauņu kolēģi, kuriem Peipusa ezerā ir lielas problēmas ar "spoku tīklu" daudzumu. Daļa Peipusa ezera ir Krievijas teritorija un tur nav ilgtspējas problēmu risināšanas."
Skaidrs, ka neapmācīts cilvēks pats nedrīkst atbrīvot vrakus no "spoku tīkliem", bet ir taču kāds veids, kā mēs katrs varam palīdzēt risināt šo problēmu:
- pārdomāti uzvesties atrodoties peldlīdzekļos, neko nemetot ūdenī;
- atrodot vrakus vai "spoku tīklus", sazināties ar Valsts vides dienestu.
"Ar mums kopā devās Valsts vides dienesta inspektori un izraudzīja, ko mēs darām, un viņiem pašiem arī bija interesanti ieraudzīt to, ko mēs izvilkām. Izvilkām tikai un vienīgi kaprona tīklus, kas ļauj domāt, ka mūsdienās tīklus zaudē retāk. Malu zvejniecība ir vecāku laiku mantojums."
Stāstot par to, kas ir atrasts "spoku tīklos," Rijkure min, ronīša mugurkaulu, kas liek saprast, ka tur iekļuvis dzīvnieks un saviem spēkiem nav varējis tikt ārā un gāja boja mokošā nāvē.
Rijkure min, ka paši kuģu vraki, kas jūra ir 20 metru dziļumā, zivīm nav bīstami. Tos salīdzina ar tādiem kā rifiem, bet tieši šie "spoku tīkli", kas tajos ir ieķērušies, ir bīstami zivīm un citiem jūras dzīvniekiem.
Raidījumā tiks runāts par tādām tēmām kā:
- Svētki, dāvanu pirkšana, patēriņš, ēdienu pārpalikumi uz svētku galda;
- "Melnā" piektdiena, kiberpirmdiena un iepirkšanās;
- Dabas daudzveidība, vides ietekme uz emocionālo veselību;
- Atpūta pie dabas, zaļāki festivāli un pasākumi.
Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" jauns raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kurā runās par zaļu dzīvesveidu, kā varam būt draudzīgāki dabai un līdz ar to paši sev. Lasi un kausies arī portālā šeit.
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild radio "Star FM".
