Saeimas komisijā šodien skatīs grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanai. Atbilstoši vairāku ministriju sadarbībā izstrādātajam piedāvājumam plānots noteikt, ka līdz 2025. gada 1. jūlijam būs aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja šo produktu izcelsme ir Krievija vai Baltkrievija.
Aizsardzības ministrija aicina jauniešus līdz šī gada 15. jūnijam brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienestam, lai 11 mēnešu ilgās apmācības uzsāktu 2025.gada janvārī. Aizsardzības ministra Andra Sprūda izdotā pavēle paredz iesaukumu 11 mēnešu ilgajā dienestā 2025.gadā veikt divas reizes, kopā iesaucot 1040 personas – 210 personas janvārī un 830 personas jūlijā. Ja pēc brīvprātīgās pieteikšanās noslēguma nepieciešamais karavīru skaits dienestam netiks sasniegts, iztrūkstošo skaitu nodrošinās ar atlasi pēc nejaušības principa, kas notiks šī gada 17.jūlijā.
Šogad nepilnu divu mēnešu laikā Zemessardzē pieteikušies teju 300 kandidāti no dažādiem Latvijas reģioniem, pavēstījis Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns, piebilstot, ka Zemessardzē uzņemti vairāk nekā 150 jaunie zemessargi. Ģenerālis atzīst, ka liela daļa no kandidātiem Zemessardzē pieteikušies, ņemot vērā gan notiekošo pasaulē kopumā, gan Krievijas sākto karu Ukrainā.
Kanāda līdz aprīļa sākumam nodos Ukrainai vairāk nekā 800 daudzfunkcionālus dronus, lai palīdzētu Ukrainai pretoties Krievijas agresijai. Par droniem, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 65 miljoni eiro, tiks samaksāts no 343 miljonu eiro vērtās Kanādas paketes, ko premjerministrs Džastins Trudo prezentēja savas vizītes laikā Kijivā pagājušā gada jūnijā. Savukārt Kanādas aizsardzības ministru Bils Blērs solījis Kanādas atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
ASV prezidents Džo Baidens apsver jaunu sankciju piemērošanu Maskavai pēc Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāves cietumā. Baidens Navaļnija nāvē apsūdz Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un viņa bandītus. ASV un citi Rietumu sabiedrotie jau ir piemērojuši Krievijai bezprecedenta sankcijas, lai ierobežotu Krievijas iespējas karot Ukrainā. Tomēr pēdējā laikā pieaugušas šaubas par Vašingtonas turpmāko atbalstu Ukrainai. Esošais ASV finansējums jau ir izsmelts, un bijušā prezidenta Donalda Trampa sabiedrotie Pārstāvju palātā ir aizkavējuši jaunu militāro palīdzību Ukrainai 60 miljardu ASV dolāru apmērā.
Tikmēr Tramps, kurš ir ticamākais Republikāņu partijas kandidāts rudenī gaidāmajās valsts galvas vēlēšanās, iebilst pret palīdzības sniegšanu Kijivai un nesen izmantoja savu ietekmi, lai panāktu, ka tiek noraidīts ASV robežkontroles reformas likumprojekts, kas bija saistīts ar palīdzību Ukrainai. Baidens turpina asi kritizēt republikāņus par nespēju pieņemt palīdzības paketi Ukrainai.
Neskatoties uz Baltkrievijas režīma un politiskās elites atbalstu Krievijai, Baltkrievijas sabiedrība saglabā izteikti atturīgu nostāju pret Baltkrievijas un Krievijas tuvināšanos, it īpaši drošības un aizsardzības jomā, tā norādīts Satversmes aizsardzības biroja pagājušā gada darbības pārskatā. SAB secinājis, ka Baltkrievijas sabiedrība pārliecinoši negatīvi ir uztvērusi gan algotņu grupējuma "Vagner" kaujinieku pārvietošanu uz Baltkrieviju, gan lēmumu par Krievijas taktisko ieroču izvietošanu Baltkrievijas teritorijā.
Vienlaikus SAB ieskatā, Baltkrievija, līdzās Krievijai, turpinās radīt apdraudējumu Latvijai caur dažādām hibrīdās karadarbības izpausmēm. Nekas neliecina, ka pārskatāmā nākotne varētu mazināties Baltkrievijas īstenotā hibrīdoperācija ne tikai pret Latviju, bet arī pret Lietuvu un Poliju, veicinot nelegālu robežšķērsošanu, vai Baltkrievijas režīma un tās propagandas mediju mēģinājumi caur informācijas kampaņām negatīvi atainot mūsu valsti un mūsu tuvākos kaimiņus Lietuvu un Poliju.
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija strādā pie tā, lai piegādātu Ukraina tāla darbības rādiusa raķetes ATACMS, vēsta mediji, atsaucoties uz amatpersonām. Pagājušā gada nogalē ASV sāka Ukrainai piegādāt vidējā darbības rādiusa raķetes ATACMS. Tagad Savienotās Valstis sliecas uz to, lai piegādātu Ukrainai arī tālā darbības rādiusa raķetes, kas ļautu Ukrainai veikt triecienus dziļāk okupētās Krimas teritorijā. Taču, kā vēsta TV3, tas notikšot tikai tad, kad Kongress apstiprinās jaunu finansējuma paketi Ukrainas bruņojuma piegādēm.
Spānijā nošauts atrasts Krievijas helikoptera pilots, kurš pirms pusgada pārbēga uz Ukrainu. Viņš pērnā gada augustā ar pilnīgi aprīkotu armijas helikopteru "Mi-8" aizlidoja no Krievijas uz Ukrainu, saņemot no Kijivas apmēram 496 000 ASV dolāru atlīdzību par pārbēgšanu un helikoptera nogādāšanu Ukrainas armijai. Pilots dzīvojis Spānijā, viņam bijusi ukraiņu pase ar nomainītu identitāti. Krievijas valsts mediji rudenī ziņoja, ka Krievijas slepenais dienests bija saņēmis pavēli nogalināt šo vīrieti, kuru Maskava uzskata par nodevēju.
Valdība šodiem uzklausīs Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības fondu apguvi, kurā konstatēts risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro šo fondu investīciju.
Stradiņa slimnīca ir gatava nekavējoties pārņemt būvlaukumu un meklēt jaunu būvnieku, ja izdosies panākt vienošanos ar SIA "Velve", tā intervijā TV3 šorīt sacīja slimnīcas valdes loceklis Lauris Vidzis.
Šodien uzraudzības vizītē Latvijā ieradīsies Eiropas Padomes eksperti, lai vērtētu situāciju ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principu ievērošanu un ieviešanu Latvijā.
Saeimas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputāti šodien tiksies ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi, lai runātu par ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumiem.
Lai Ukrainas valstspiederīgie varētu iekļauties Latvijas darba tirgū, šodien notiks projekta "Zini vairāk, vari vairāk" seminārs par darba tiesībām.
Austrālija plāno izveidot tās lielāko karafloti kopš Otrā pasaules kara, divkāršojot lielo karakuģu skaitu un palielinot aizsardzības izdevumus. Plāns paredz, ka Austrālijas karaflotē būs 26 lielie virsūdens kaujas kuģi pašreizējo 11 vietā.
Laika prognoze 20. februārim
Šodien Latvijā būs apmācies laiks un daudzviet – galvenokārt valsts austrumu daļā – gaidāms neliels sniegs. Pūtīs lēns vējš, austrumu novados saglabāsies lēns līdz mērens dienvidaustrumu vējš. Gaisa temperatūra būs -2..+2 grādi.
Rīgā debesis klās mākoņi, iespējams neliels sniegs. Gaidāms lēns vējš un bezvējš, gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +1 grādam.
