Star FM ziņas 8. novembrī: KNAB veicis kratīšanu Valkā un citviet Latvijā, oktobris visā pasaulē bijis siltāks nekā ierasts
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sadarbībā ar Eiropas Prokuratūru vakar veica kriminālprocesuālās darbības, tajā skaitā kratīšanas un nopratināšanas, vairākos objektos Valkā un citviet Latvijā. Eiropas Prokuratūrai ir aizdomas par iespējamu vismaz 776 tūkstošu eiro izkrāpšanu no Eiropas Reģionālā attīstības fonda. KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā ļaunprātīgi izmantojušas divas esošās un viena bijusī Valkas novada pašvaldības amatpersona.
Šodien Saeimas komisijās turpinās skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule nākamā gada budžetu vērtē atzinīgi, norādot, ka patīkams pārsteigums ir par iezīmēto papildu finansējumu mediķu atalgojumam, jo vēl šī gada vasarā tika norādīts, ka papildu naudas nebūs. Vienlaikus Cipule norāda, ka ne visi priekšlikumi, ko sniedzis NMPD, ir atbalstīti, taču sarunas vēl turpinās.
Pašlaik ir skaidrs, ka diskusijas par budžetu vēl būs, vajadzību ir daudz, taču tās visas apmierināt nevarēs, atzīst Ministru prezidente Evika Siliņa. Piemēram, diskusijas gaidāmas par PVN likmi augļiem un dārzeņiem, jo šī valdība pagaidām par šo jautājumu nav lēmusi, uzsvēra Siliņa. Tāpat, runājot par nākamā gada budžetu, Siliņai pašlaik neesot skaidrs, kāpēc sporta pedagogi vispār neparādās pedagogu atalgojumā, kam piešķirti 95 miljoni eiro. Šajā jautājumā Siliņa prasīšot skaidrojumu no Izglītības ministrijas.
Latvija plāno ar 15 000 eiro atbalstīt palestīniešus un Izraēlas iedzīvotājus, reaģējot uz pašreizējo saspīlējumu un humāno krīzi Tuvajos Austrumos. Tiks veiktas iemaksas ANO Palestīnas bēgļu palīdzības un darba aģentūras, Pasaules Pārtikas programmas un Izraēlas Sarkanā vairoga budžetā.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien dosies uz ASV, kur Latvija šonedēļ oficiāli izvirzīs kandidatūru ANO Drošības padomei 2026. – 2027. gadā.
Pēdējo desmit gadu laikā Baltijas valstu drošība ir ievērojami uzlabojusies, jo NATO par to tagad rūpējas daudz nopietnāk, uzskata Eiropas Reformu centra ārpolitikas direktors un bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds, norādot, ka Baltija tagad atrodas daudz labākā drošības situācijā, nekā tās bija 2014.gadā pēc Krimas aneksijas, kad reģionā gandrīz nemaz nebija citu NATO valstu spēku. Bonds akcentē, ka ievērojami pieaudzis NATO spēku apmērs Baltijas valstīs. Reģiona drošību stiprina arī Somijas pievienošanās NATO un, cerams, pavisam drīz līdzīgu efektu dos arī Zviedrijas pievienošanās aliansei.
Vācijā pēdējā mēneša laikā konstatēti vairāk nekā 2600 noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" 7. oktobrī veiktajiem teroraktiem pret Izraēlu. Policijā norāda, ka reģistrētie noziegumi pārsvarā ir īpašuma bojāšana, naida kurināšana un pretošanās varas iestādēm. Vācijā ir pieaudzis arī antisemītisku incidentu skaits, starp kuriem ir oktobrī noticis dedzināšanas mēģinājums pret ebreju kopienas centru un sinagogu Berlīnē. Ir arī bijuši vairāki incidenti, kad dzīvojamo ēku durvis vai ieejas ir apķēpātas ar Dāvida zvaigznēm.
Finanšu tirgi sākuši prognozēt, ka Eiropas Centrālā Banka varētu mazināt procentlikmes jau, iespējams, nākamā gada pavasarī. Tomēr centrālās bankas galvenais ekonomists Filips Leins, kuram ir ļoti ietekmīga loma Frankfurtē pieņemtajos lēmumos, norāda, ka pagaidām vēl pāragri ko tādu prognozēt. Kā vēsta TV3, Leins ieradies Rīgā, lai šodien piedalītos Latvijas Bankas ikgadējā tautsaimniecības konferencē.
Pēc Krievijas izstāšanās no Līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā NATO arī oficiāli apturējusi savu dalību šajā līgumā. Vairums no 31 NATO dalībvalsts ir parakstījušas šo līgumu, kas ierobežo konvencionālā smagā bruņojuma izvietošanu Eiropā. Tas attiecas uz tankiem, bruņutransportieriem, smago artilēriju, kara lidmašīnām un helikopteriem. NATO norāda, ka situācija, kurā sabiedroto valstis ievēro līgumu, bet Krievija to nedara, nebūtu ilgtspējīga.
Pagājušais mēnesis ir karstākais oktobris, kāds līdz šim bijis pasaules mērogā, vēsta Eiropas Savienības Klimata pārmaiņu dienests "Copernicus", kas veic klimata novērošanu. Oktobra gaitā ASV un Meksikas teritoriju daļas piemeklēja sausums, kamēr citur uz planētas laiks bija mitrāks nekā parasti, kas bieži saistīts ar vētrām un cikloniem. Vidējā temperatūra šī gada oktobrī bija par 1,7 grādiem augstāka nekā pirmsindustriālā laikmeta vidējā temperatūra oktobrī. Dienesta darbinieki arī piebilst, ka globālā vidējā temperatūra kopš šī gada janvāra bijusi augstākā, kopš 1940. gadā tika uzsākti šādi mērījumi.
Kopš 7. oktobra "Hamās" uzbrukuma Izraēlā ir gājuši bojā 1400 cilvēku, bet vairāk nekā 3000 ievainoti. Ir informācija par vairāk nekā 220 ķīlniekiem, kuri atrodas "Hamās" gūstā Gazas joslā. Izraēla turpina saskarties ar "Hamās" uzbrukumiem, kuru rezultātā joprojām ik dienas cieš vairāki desmiti iedzīvotāju. Savukārt Gazas joslā ir gājuši bojā vairāk nekā 10 000 cilvēku.
Izraēlas sauszemes spēku karavīri ir iekļuvuši Gazas pilsētas "dzīlēs" un izdara "lielu spiedienu" uz tur esošajiem "Hamās" kaujiniekiem, vēsta Izraēlas armija.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka kārtējo reizi aicinājusi uz humāniem pamieriem Gazas joslā, lai mazinātu civiliedzīvotāju ciešanas.
Tikmēr Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu vēlreiz akcentēja, ka Gazas joslā nebūs pamiera, kamēr "Hamās" nebūs atbrīvojis visus nolaupītos Izraēlas pilsoņus.
Turcijas parlaments un vairākas pašvaldības visā valstī aicinājušas boikotēt uzņēmumus, kas, kā apgalvo iniciatīvas autori, atbalsta Izraēlas izvērsto Gazas joslas bombardēšanu.
Bojāgājušo skaits spēcīgajās vētrās, kas ar lietavām un plūdiem piemeklēja Toskānas reģionu Itālijā, pieaudzis līdz astoņiem. Toskānai nodarīti 500 miljonus eiro lieli zaudējumi, paziņojis reģiona prezidents Eudžēnio Džāni.
Izceļoties plašam korupcijas skandālam saistībā ar enerģētikas kontraktiem, vakar par savu demisiju paziņoja Portugāles premjerministrs Antoniu Košta.
Spānijas galvaspilsētā Madridē vakar vakarā vairāki tūkstoši cilvēku piedalījās demonstrācijā pie Spānijas Sociālistu partijas galvenā biroja, protestējot pret rosināto katalāņu separātistu amnestiju. Daži no demonstrantiem meta akmeņus un citus priekšmetus uz policistiem, daži demonstrēja nacistu sveicienu un vicināja Franko diktatūras laika karogus. Vēršoties pret ekstrēmistiem, policija lietoja asaru gāzi un stekus. Vismaz seši demonstranti un viens policists tika viegli ievainoti, bet trīs cilvēki aizturēti.
Jau 2027. gadā no Rīgas varētu piedāvāt tiešo reisu uz Ņujorku, pavēstījusi lidostas "Rīga" vadītāja Laila Odiņa, skaidrojot, ka pašlaik norit sarunas ar tūroperatoriem un aviokompānijām. Kā vēsta tv3.lv, galvenais iemesls, kāpēc starpkontinentālie lidojumi no Rīgas uz ASV patlaban nav pieejami, ir Rīgas lidostas skrejceļu garums un lidmašīnu izmērs, ko var apkalpot Rīgas lidosta.
Centrālā statistikas pārvalde šodien informēs par patēriņa cenu izmaiņām oktobrī. Banku analītiķi iepriekš prognozēja, ka Latvijā gada inflācija šogad oktobrī varētu būt samazinājusies līdz 2,3-2,5%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%.
Šodien notiks tiešraides pasākums "Latgales diena", kura laikā varēs iepazīties ar Latgales mājražotāju un amatnieku piedāvājumu un Latgales uzņēmējiem. Tiks pasniegta reģiona uzņēmēju gada balva.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par samazinātās PVN likmes 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai. Iniciatīvas autors, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš uzsver, ka Latvijai nepieciešams sekot citu Eiropas Savienības dalībvalstu piemēram.
Azartspēļu uzņēmumu kopējais apgrozījums Latvijā deviņos mēnešos bija vairāk nekā 222 miljoni eiro, kas ir par 13% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp ieņēmumi no azartspēlēm deviņos mēnešos pieauguši par 14%.
Šodien plānoti asfaltēšanas darbi Slokas ielā, Rīgā, tādēļ būs īslaicīgas izmaiņas 30., 37., 41. un 54. autobusu kustības maršrutos.
Bet dzelzceļa "Rail Baltica" projektā šodien atklās jauno ceļu uz un no lidostas "Rīga". Būvniecības laikā autovadītāji periodiski jaunos ceļus varēja izmantot atsevišķi, bet no šodienas pēcpusdienas tie tiks atvērti satiksmei kā vienota ceļu sistēma.
Šīs nedēļas otrajā pusē gaisa temperatūra Latvijā kļūs tikai par kādu grādu zemāka, savukārt nākamajā nedēļā iespējams sniegs un neliels sals, prognozē sinoptiķi. Tuvākajās trīs dienās daudzviet gaidāms neliels lietus, valstī kopumā nokrišņu būs mazāk nekā nedēļas sākumā. Gaisa temperatūra naktīs pazemināsies līdz +2..+7 grādiem, bet dienas laikā gaidāmi +5..+9 grādi. Iespējams, svētdien pietuvosies ciklons, un jau pirmdien lietus var pāriet sniegā, ar lielāku varbūtību valsts austrumu daļā. Prognozes par to, cik krasi un uz cik ilgu laiku pazemināsies gaisa temperatūra, pagaidām ir dažādas.
Laika prognoze 8. novembrim
Šodien Latvijā tikai dažbrīd caur mākoņiem uzspīdēs saule, kopumā diena būs mākoņaina un pelēcīga, palaikam arī līs, vietām Kurzemē – stipri. Vējš lēni līdz mēreni pūtīs no dienvidrietumiem, dienvidiem, vienīgi jūras piekrastē vējš būs brāzmaināks. Gaisa temperatūra būs +6…+10°C.
Rīgā laiks būs lielākoties mākoņains, palaikam līs. Gaisa temperatūra būs +9…+10°C robežās.
