Izglītības ministrijas piedāvājums par pedagogu slodžu balansēšanu neatrisinās strīdu ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, un ir jāmeklē citi risinājumi, vērtē Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns. IZM cer jaunos pedagogu slodžu balansēšanas principus apstiprināt valdībā līdz nākamajam gadam. Tikmēr LIZDA jau paziņojusi, ka tā nesaskaņos IZM piedāvājumu.
Izglītības un zinātnes ministrijai nespējot izpildīt visas pērn notikušā skolotāju streika prasības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība lēmusi 21.maijā Rīgā organizēt piketu, vēsta TV3 Ziņas. Neapmierinātības iemesls aizvien nemainīgs – jau gandrīz gadu ministrija un arodbiedrība nespēj vienoties par skolotāju darba slodžu balansēšanas principiem. Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga norāda, ka ministrija atkāpjas no sava sākotnējā piedāvājuma par slodžu balansēšanu, piebilstot, ka pagājušonedēļ prezentētais slodžu balansēšanas piedāvājums ir "sliktāks nekā streika sarunu laikā fiksētais."
Līdz ar plāniem Lucavsalā būvēt jaunu futbola stadionu nākotnē varētu notikt sarunas par kādas citas vietas ierādīšanu cilvēkiem, kuri izmanto Lucavsalas mazdārziņus, pieļauj Rīgas mērs Vilnis Ķirsis. Intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" viņš šorīt sacīja, ka pašu futbola stadionu nav plānots būvēt vietā, kur patlaban atrodas dārziņi, taču savienojošās infrastruktūras attīstīšana mazdārziņu lietotājus var ietekmēt.
Šorīt debesīs virs Latvijas ir visai liels daudzums Sahāras putekļu. Saskaņā ar Eiropas Savienības Klimata pārmaiņu dienesta "Copernicus" datiem trīs kilometru augstumā Sahāras putekļu koncentrācija sasniedz aptuveni 100 mikrogramus kubikmetrā, un tik liels daudzums tuksneša smilšu līdz Latvijai nonāk reti. Savukārt piezemes slānī šo putekļu tikpat kā nav, tādēļ gaisa kvalitāte saglabājas laba. Dienas gaitā vietām – galvenokārt pilsētās – gaisa kvalitāte var pasliktināties lēnā vēja un vietējā piesārņojuma dēļ.
Pekina apņēmusies stiprināt stratēģisko sadarbību ar Maskavu, tā, tiekoties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, paziņojis Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji, norādot, ka "Ķīna atbalstīs Krievijas stabilu attīstību Putina vadībā." Ķīna un Krievija pēdējos gados ir pastiprinājušas ekonomisko sadarbību un diplomātiskos kontaktus, un kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā to stratēģiskā partnerība ir kļuvusi vēl ciešāka.
Par nākamā ārlietu ministra amata kandidātu Saeimā šonedēļ, visticamāk, vēl netiks lemts, tā pavēstījusi Ministru prezidente Evika Siliņa, skaidrojot, ka diskusijas turpinās, un Siliņa vēlas būt pārliecināta, ka viņas nosauktajam kandidātam būs arī politiskās spējas pārstāvēt Latviju. Pašreizējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš amatu atstās 10. aprīlī. No 11. aprīļa ārlietu ministra amata pienākumus uz laiku uzņemsies Siliņa.
Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja ar pārliecinošu balsojumu nolēmusi neieteikt atcelt Eiropas Parlamenta deputāta imunitāti eiroparlamentāriešiem Nilam Ušakovam un Andrim Amerikam. Eiropas Parlamenta plenārsēdē balsojums par Ušakova un Amerika imunitātes atcelšanu varētu notikt trešdien vai ceturtdien. Ierasti arī plenārsēdē, balsojums ir tāds pats, kā komitejas ieteikumā.
Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Parlaments vakar vienojās par stingrākiem ierobežojumiem dažu Ukrainas lauksaimniecības produktu importam. Vienošanās pagarina beznodevu piekļuvi Eiropas Savienības tirgum, bet ierobežo putnu gaļas, olu, cukura, kukurūzas un medus importa apjomu. Netika gan noteikti ierobežojumi kviešu importam, ko sākotnēji bija mēģinājušas panākt Francija un Polija. Šie ierobežojumi samazinātu Ukrainas lauksaimniecības produktu noietu Eiropas Savienībā par apmēram 240 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušo gadu.
Valdība šodien lems, vai atbalstīt Izglītības ministrijas piedāvājumu šajā mācību gadā vēl necelt 9. klases centralizēto eksāmenu snieguma slieksni, saglabājot to 10% līmenī. IZM to skaidro ar pagājušā gada eksāmenu rezultātiem, kad vismaz vienā no trim obligātajiem valsts pārbaudes darbiem 10% slieksni nesasniedza 881 skolēns. Ministrijā raizējas, ka sliekšņa celšana varētu palielināt eksāmenus nenokārtojušo skolēnu skaitu, attiecīgi radot lielāku personu loku bez pamatizglītības.
Viļņā ieradušies pirmie 20 karavīri no Vācijas armijas brigādes, ko paredzēts dislocēt Lietuvā. Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns norādījis, ka oktobrī ieradīsies vēl aptuveni 150 karavīru. Lielākā daļa Vācijas brigādes karavīru ieradīsies 2025.gadā, un paredzams, ka pilnīgas operatīvās spējas tiks sasniegtas 2027.gadā. Kopumā Vācija plāno Lietuvā izvietot ap 5000 karavīru un civilpersonu, ieskaitot ģimenes locekļus. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss uzsver šī notikuma nozīmīgumu, skaidrojot, ka Bundesvērs pirmo reizi pastāvīgi izvieto šādu vienību ārpus Vācijas.
Krievijai var būt militārs pārākums pār individuālām NATO dalībvalstīm, bet neviena valsts nespēj mest militāru izaicinājumu visai NATO aliansei, norāda NATO pirmās pastāvīgās jūras spēku grupas komandieris, admirālis Hoakins Ruiss, komentējot atsevišķu ekspertu izteikumus, ka Krievijai Baltijas jūrā ir militārs pārākums. Ruiss uzsver, ka galvenais viņa vadītās jūras spēku grupas misijas uzdevums Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā ir uzraudzīt Krievijas aktivitātes reģionā un garantēt Baltijas jūras reģiona valstu drošību.
Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā šogad marta beigās, tāpat kā februāra beigās, bija 5,8%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras informācija.
Apdrošināšanas tirgus Baltijā ir daudz dinamiskāks nekā citās Eiropas valstīs, atzīst apdrošināšanas kompānijas "Ergo" valdes priekšsēdētāja Baltijā Urzula Klāra Deška.
Kanāda paziņojusi par aizsardzības izdevumu palielināšanu, bet nesasniedzot NATO noteikto mērķi atvēlēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta.
Ukraiņu karavīri notriekuši visus 20 lidrobotus "Shahed", ko aizvadītajā naktī uz Ukrainu raidīja Krievija.
Tikmēr Ukrainas militārais izlūkdienests izraisījis ugunsgrēku uz Krievijas raķešu kuģa "Serpuhov" Baltijas jūras karaflotes bāzē, padarot kuģi neizmantojamu, ziņo Kijiva.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons vakar Floridā ticies ar bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu. Tikšanās notikusi pirms Kamerona vizītes Vašingtonā, kur viņš aicinās ASV Kongresu apstiprināt militāro palīdzību Ukrainai.
Spānijas valdība plāno atcelt tā dēvētās "zelta vīzas", kas ļauj turīgiem cilvēkiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības saņemt uzturēšanās atļaujas, ja viņi investē vairāk nekā pusmiljonu eiro nekustamajā īpašumā Spānijā.
Šī gada marts bijis karstākais marts, kāds jebkad reģistrēts, un 10.karstākais mēnesis pēc kārtas, tā vēsta Eiropas Savienības Klimata pārmaiņu dienests "Copernicus".
Laika prognoze 9. aprīlim
Šodien Latvijā diena būs visai saulaina ar pavisam nelielu lietus un negaisa varbūtību. Pēcpusdienā gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā pakāpsies līdz +19..+24 grādiem un vietām dienvidos var sasniegt +25 grādus. Pūtīs lēns vējš, piekrastē gaidāma jūras brīze un krietni vēsāks laiks – ap +10 grādiem, iespējama migla.
Rīgā sauli tikai brīžiem aizsegs mākoņi, nokrišņi nav gaidāmi. Rīgas līča piekrastē gaisa temperatūra var noslīdēt zem +10 grādiem, bet pilsētas dienvidu daļā gaiss sasils līdz +23 grādiem.
