Emocionāli! Ūdrītis pēc ilgāka laika atrādās sabiedrībai "Zelta Mikrofona" ceremonijā

katram uz to skatījums ir atšķirīgs. es arī domāju, labi, ka viņš bija starp savējiem,un nedomāju, ka tas bija aizvainojums, nu nesanāca pateikt paldies, nu un kas, bet cilvēks ir jāmotivē, jāiedrošina, jāpaslavē, gan jau kādreiz viss sanāks.lai veicas.

viskroplākā morāli te ir Ingborga!! Fiziskās vainas izārstēs, bet tevi, morālā krople, nekas nevar glābt! Gan jau tev šis un cits nāks atpakaļ dubultā!

nožēlojamie, kompleksainie komentētāji! Latvija ir kompleksu nomākta! Pabūstot ārvalstīs, redzu, ka ir pilnīgi vienalga, vai cilvēks ir invalīds, jauns, vecs, kropls, šķībs, kusls vecītis, melns, balts, dzeltens... - visi viņi ir CILVĒKI un vienlīdzīgi sabiedrībā, pilnvērtīgi sabiedrības locekļi, un citi, tipa, "veselie" ciena viņus, cits citu un nekoplekso ar savām psiholoģiskajām problēmām kā te, Latvijā!! Tik krasa atšķirība!

Prieks par Ūdrīti un Ilonu. Viņi patiešām ir malači. Paldies viņiem par izturību un uzņēmību.
Skumji ir tas, ka mūsu masu mediju darbinieki raksta tik netaktiski. Ūdrītis nevis ''atrādās sabiedrībai'', bet gan ''piedalās balvu pasniegšanas ceremonijā". Skumji ir arī tas, ka mūsu sabiedrībā ir tik daudz ļaunuma, īgnuma, neiecietības vienam pret otru. Cilvēki ar īpašām vajadzībām ir līdzvērtīgi sabiedrības locekļi, viņiem ir tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, piedalīties pasākumos, atrasties sabiedriskās vietās utt. Viņiem nav jābūt paslēptiem, iesprostotiem četrās sienās. Viņi nav kropļi, viņi ir cilvēki, garīgi stipri, uzņēmīgi cilvēki. Un tie, kas atļaujas saukt cilvēku ratiņkrēslā par kropli... Atcerieties, ka vārdi nepazūd, ātrāk vai vēlāk atgriežoties atpakaļ pie paša runātāja...Saudzējiet sevi un savus tuviniekus, neapvainojot un nepazemojot pārējos cilvēkus, it īpaši cilvēkus ar īpašām vajadzībām.
Lai visiem jauks pavasaris!

Manuprāt tā bija liekulība uz skatuves

Mans vīrs pēc pārciestā insulta ir līdzīgā situācijā. Kad bijusī darba vieta aicināja uz organizācijas pasākumu, pieklājīgi atteicu, jo šķita, ka tas ir pazemojums cilvēkam, kurš ir bijis "augstu", ka tas viņam nepatiktu, veselam esot. Laikam par šo jautājumu, cik cilvēku, tik viedokļu. ...

Piemēram Mihaelu Šūmaheru ģimene neizrāda nevienam, kam tas nav jāredz! Un grūti pateikt, kā labāk, vai atcerēties viņu tādu, kāds viņš bija, vai redzēt, ko šādu! Protams tas ir dzīvs cilvēks un viņš nav jātura četrās sienās un tās ir tikai manas domas, kas vēlas var mani noriet, bet izskatījās kā ņirgāšanās par slimu cilvēku, bebija ne īstā vieta, ne īstais laiks!

Nieks te par tiem žults lējējiem ! Lai 'viņi smok savā zampā!
Ūdrīt ,turies un ķepurojies tik uz priekšu ! Izturību un vēlreiz izturību sieviņai !

Skumji, atceroties, kāds viņš bija un kāds nekad vairs nebūs... nedomāju, ka viņam jāslēpjas tumšā alā, bet, vai šis bija vajadzīgs???

Jā, skumji. Lai jau cilvēciņš veseļojas. Varēja redzēt,ka viņam bija prieks tur atrasties. Žēl, bet diemžēl tā var notikt ar jebkuru. Bet nu jā tā padomā, kādu dzīvi viņš dzīvoja agrāk, tad iespējams tā tam bija jānotiek. Agrāk gandrīz visi raksti par Ūdrīti bija,ka viņš atradies ta alkahola ietekmē, ta narkotisko vielu ietekmē. Kaut kad jau tam bija jābeidzas, tikai žēl ka tas trieciens bija tik spēcīgs, sevišķi pēc tam, kad viņš tikko bija uzsācis ģimenes dzīvi. Bet nu sieviņai cepuri nost!