Apdrošinātāji vērtē vai tuvākajā laikā notiks OCTA cenu kāpums
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) tirgū turpmākam cenu kāpumam nav pamata, kā arī jauns tirgus dalībnieks liek iespringt pārējiem spēlētājiem, intervijā "900 sekundēm" sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Abāšins neslēpa, ka inflācija apdrošināšanas nozari skar tikpat lielā nozīmē kā citas sfēras, jo apdrošināšana ir saistīta ar dažādām ekonomikas nozarēm, līdz ar to, ja pamainās cenošanas sistēma un cenas autoservisos vai rezerves daļā, tas trāpa pa autotransporta apdrošināšanu, ja pamainās būvniecības izmaksas, tas skar īpašuma apdrošinātājus. Apdrošināšana ir saistīta ar citām ekonomikas nozarēm, ir no tām atkarīga un, ja kādā no tām pamainās cenas, tad ne vienmēr apdrošinātājs spēj šo cenu kāpumu amortizēt un dažkārt ir spiests celt cenas. Katrā apdrošināšanas jomā pa cenu kāpums ir cits un arī katram apdrošinātājam tas ir bijis pa savam. Inflācijas pīķis gan ir aizvadīts un atsevišķos apdrošināšanas veidos cenas iet uz leju.
"OCTA tirgū, man liekas, ka nekāda iemesla tālākam cenu kāpuma vismaz tuvākajā laikā es neredzu. Labā ziņa, ka tirgū ir ienācis vēl viens – devītais – tirgus spēlētājs, kas tirgu mazliet sapurinās un, ceru, ka liks pārējiem spēlētājiem saspringt," sacīja viņš, piebilstot, ja nu gadienā cenas tomēr kāptu, tad pavisam nedaudz.
Komentējot LTAB datus par to, ka patlaban Latvijā ir gandrīz 50 000 transportlīdzekļu, kas noņemti no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav atsavināti vai nodoti tirdzniecībai likumā noteikto piecu dienu laikā, viņš teica – runa ir par no uzskaites noņemtajiem auto, kas paredzēti pārdošanai ārzemēs vai Latvijā uz vietas. Ja tos noteiktā laikā nepārdod, tos jāatgriež uzkaitē vai jāuzliek uz reģistrāciju. Taču īpašnieki nereti noņem auto no uzskaites, bet faktiskais īpašnieks ir cits, kurš ar to braukā ārvalstīs. Šādā gadījumā auto īpašniekam Latvijā ir augsts risks iekulties nepatikšanās, jo atbilstoši reģistra informācijai viņš ir spēkrata īpašnieks. Tāpēc, ja šāds auto joņo pa Eiropu un izraisa ceļu satiksmes negadījumus, tad Latvijas garantijas fonds cietušajam maksā atlīdzību un vēršas pret īpašnieku. Abāšins uzsver, ka šādu darījumu vajag pabeigt kārtīgi, jo auto ir kā aukstais ierocis, ja nav godam veikta pārreģistrācija, par to joprojām ir jāatbild īpašniekam. Pārvietošanās ES robežās ir samērā brīva, sistēma ir būvēta uz savstarpējās uzticēšanās pamatiem.
Pēc viņa sacītā, bez OCTA uz ielām atrodas ap 2% transporta līdzekļu. Grūti spriest, vai tas daudz vai maz, bet būtu labi, ja būtu mazāk.
Komentējot par bedru bojājumiem sliktas infrastruktūras dēļ izmaksāto atlīdzību apmēru auto īpašniekiem, viņš teica, ka ik gadu šādu atlīdzību kļūst vairāk – taču situācija kļūst arvien labāka. Vidējā atlīdzība par bedrēm aug, – 600, 700 eiro par negadījumu, kopējā summa 1-2% no KASKO apdrošināšanas. Ik gadu apdrošinātāji kopumā izmaksā ap vienam miljonam vai pusotram miljonam par bedrēs sasistiem spēkratiem. Pieteikumi ienāk un arī šogad noteikti būs jāizmaksā atlīdzības.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
