Eksperts: Baltijas iedzīvotāji uz nekustamā īpašuma iegādi raugās kā uz investīciju

Igaunijas mājokļu tirgus iepriekšējos gados ir bijis daudz aktīvāks, līdz ar to lielākā sabiedrības daļa ir uzlabojusi savus dzīves apstākļus un iegādājusies īpašumu, kas ir pa prātam – uz jautājumu, vai apmierina esošā dzīvesvieta, Igaunijā atbild lielāka sabiedrības daļa.

Latvijā vai Lietuvā populārākā atbilde, kāpēc cilvēki iegādājas jaunu mājokli, ir – "es vairs nevēlos dzīvot ar vecākiem" vai "nevēlos vairāk īrēt īpašumu, kurā pašlaik esmu". Latvijas gadījumā vēl bija virkne līdzīgu atbilžu, piemēram, ir īstais laiks iegādāties nekustamo īpašumu, īrēt ir neizdevīgāk ilgtermiņā nekā, ja ir savs īpašums vai ir ģimenes pieaugums, kā rezultātā vajag paplašināties vai vēlos īpašumu, ko iekārtot, kā vēlos.

Baltijas iedzīvotāji uz nekustamo īpašumu iegādes procesu raugās kā uz investīciju, aprēķinu.

Pēc Sausā teiktā, tie, kas ir atlikuši nekustamā īpašuma iegādi, bažījas, kāds būs viņu budžets turpmāk. Ne tieši kontekstā ar ienākumiem, bet izdevumu sadaļu iespaidīgā inflācijas apmēra dēļ un nezināmo komunālo maksājumu kontekstā. Lielākā daļa īpašumu atlikuši uz vēlāku laiku, paskatīties, kāda būs situācija.

Jau ziņots, – aptuveni katrs trešais Baltijas iedzīvotājs izjūt nepieciešamību pēc jaunas dzīvesvietas – daļai iedzīvotāju vajadzīga plašāka dzīves telpa, bet citi vēlas dzīvot tuvāk dabai un zaļākā vidē, liecina "Luminor Bank" veiktās aptaujas dati. Aptuveni trešdaļa iedzīvotāju, neraugoties uz ģeopolitisko situāciju, lēmumu par mājokļa iegādi nav mainījusi un plāno to iegādāties tuvāko piecu gadu laikā.

Lielāku nepieciešamību pēc plašāka mājokļa izjūt Latvijas (22%) un Lietuvas (20%) iedzīvotāji, nedaudz mazāk šāda vajadzība ir Igaunijā (16%). Savukārt Lietuvas iedzīvotāji (16%) biežāk izteikuši vēlmi pēc dzīves tuvāk dabai nekā aptaujātie Latvijā (13%) un Igaunijā (12%).

"Luminor Bank" aptauja veikta 2022. gada septembrī un oktobrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat", katrā no Baltijas valstīm aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.