Eksperts: Krievijas retorika par no Ukrainas atvilktajiem militārajiem spēkiem var būt blefs

Komentējot trūkstošo precīzo un nepārprotamo informāciju, ka Krievija tiešām atvelk spēkus no Ukrainas, Vargulis vērsa uzmanību uz to, ka tas varētu būt blefs – lai arī galvenie spēki atvilkti, Krievijas militārais nodrošinājums, kas nepieciešams loģistikai, joprojām palicis netālu no Ukraians robežas, tāpēc teorētiski to īsā laikā var atvilkt atpakaļ un īsā laikā eskalēt situāciju. Vienlaikus viņš atturējās prognozēt, kas notiks tālāk, norādot, ka tās būtu spekulācijas. Vienlaikus viņš atgādināja par rietumu valstu līderu teikto – NATO jābūt gatavai, saspīlējums joprojām ir aktuāls.

Vargulis atzina – visas puses ir ieinteresētas, lai militāra konflikta nebūtu, bet gūt maksimālo labumu, izmantojot situāciju. Vienlaikus Krievija ar savu rīcību ir zināmā mērā panākusi to, ka Valdmimirs Putins atkal ir spēlētājs starptautiskajā militārajā arēnā, pie viņa brauc, ar viņu runā un rēķinās. "Ir sajūta, ka Krievija zināmā mērā bija pazudusi no pasaules kartes un ieguldīja spēku, lai to atjaunotu, varētu būt daļa no plašākas taktikas," sacīja eksperts.

Komentējot atsevišķos ārvalstu medijos izskanējušās vilšanās par Eiropas valstu līderu sarunām ar Krieviju, Vargulis pauda pārliecību, ka jebkuri centieni apturēt Krieviju no plaša mēroga karadarbības Ukrainā ir apsveicami. Ja sarunas vispār nebūtu bijušas, negatīva scenārija gadījumā rietumu politiskajiem līderiem sekotu pārmetumi par nekā nedarīšanu. Līdzšinējā retorika ir daļa no spēles elementa, atturēšanas elementa.

Komentējot  Latvijas prezidenta sacīto, ka Maskavā ir sācies zināms domāšanas process, proti, vai agresija dos to, ko Krievija vēlas sasniegt, Vargulis pauda, ka "Krievija skatās uz starptautiskajām caur reālpolitikas prizmu. Tā respektē spēku un varu. (..) Jebkāda veida papildu elementi un ļoti ātri un efektīvi elementi no militārā viedokļa ir apsveicami. Tā ir tā valoda, ko Krievija ciena un respektē."

Raksturojot riskus, kas kara gadījumā pastāvētu Latvijā, viņš vērsa uzmanību uz plaša mēroga riskiem, kā piemēram, migrācija uz Baltijas valstīm un tajā skaitā Latviju, enerģētikas cenām un drošības saspīlējumu.