Arhīva kadri visai labi apliecina, kāpēc Bolderājas un Daugavgrīvas apkaimē ir nepieciešama pretplūdu sistēma – aizsargdambis. 2005. gada vētru un plūdu atmiņas joprojām ir spilgtas.
"2005. gadā, kad te applūda, tad diezgan tālu aizgāja ūdens. Neaizgāja līdz manai mājai, bet aizgāja līdz maniem kaimiņiem, no tās mājas tika evakuēti cilvēki," stāsta Bolderājas-Daugavgrīvas biedrības pārstāve Vera Auziņa.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vētru pārlaida mierīgāk nekā Bolderājas iedzīvotāji. "Viss te bija zem ūdens, visa iela te bija zem ūdens." Rīdzinieks Kaspars par 2005. gada notikumiem atminas, stāvot uz jaunbūvējamā dambja, kas turpmāk sargās šīs apkārtnes iedzīvotājus. Būvniecības noslēguma posmā esošais dambis ir 2,5 metru augstumā: "Stingri pacelts, jo agrāk te gandrīz nekā nebija, bija ielas līmenī. Te var redzēt, cik tas pacelts."
Dambis Buļļupes krastā stiepjas teju divu kilometru garumā. Pa to ved veloceliņš, pastaigu josla, ir soliņi, viss ir apgaismots. Pašvaldībā uzsver, ka tas, pirmkārt, ir dambis.
Rīgas domes Attīstības departamenta pārstāvis Kaspars Līcītis stāsta, ka dambis nav tikai pasīva aizsardzība no Buļļupes ūdens, bet ir arī ūdens sūknēšanas iekārtas: "Sūkņu stacijas, plūdi arī bieži, ja ir lietus ūdens, tad šim dambim ir arī lietus ūdeņu savākšanas sistēma, kas ir savienota ar sūkņu stacijām."
Tomēr apkaimes iedzīvotāji šo uztver arī kā jaunu rotu Bolderājas krastmalai: "Šobrīd ir prieks, ka šeit var pastaigāties cilvēki, kas šeit brauc ar skrituļslidām, velosipēdiem, tā kā rosība šeit notiek liela."
Iedzīvotāji stāsta, ka plūdi notiek aptuveni reizi 30 gados. Tomēr jāatceras, ka dzīvojam klimata pārmaiņu laikā un plūdi ir viena no biežāk piesauktajām briesmām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
