Jūras svētki ir katram latvietim asinīs, norāda Latvijas Jūras akadēmijas rektore

Tālbraucējkapteinis Staņislavs Mihņēvičs, komentējot, kā paši jūrnieki svin svētkus, piebilda: "jūrniekam, kas norakstījies no kuģa, jau sākas svētki." Piemēram, viņš pats nākamās nedēļas nogalē dosies jūrā uz aptuveni trīs mēnešu ilgu laika periodu, bet pēc tam trīs mēnešus pavadīs sauszemē.

Latvijas Jūras akadēmijas rektore teica, ka jauniešiem interese par Jūras akadēmiju ir, ir ģimenes, kur jau ir kāds jūrnieks un tad no tā bieži vien nāk arī jaunieši, kas iestājas akadēmijā vai jūrskolā. Kad valstī ir krīzes, studentu kļūst vairāk, jo tas ir stabils atalgojums un darbs, no kura var aiziet, ja nepieciešams, pēc tam atkal atgriežoties jūrā.

Carjova teica, ka ikviens, kurš iestājas Latvijas Jūras akadēmijā, pēc tās pabeigšanas kļūst vai nu par kapteini vai kuģa mehāniķi. Latvijā patlaban ir ap 6000 virsnieku un ap 200 kuģa kapteiņu, tostarp sievietes. Kopumā pasaulē ir apmēram 2% jūrnieču sieviešu, un arī Latvijā virsnieču skaits palielinās.

Taujāti, kas nepieciešams, lai kļūtu par kuģa kapteini, tālbraucējkapteinis Staņislavs Mihņēvičs teica – zināšanas, izglītība un pieredze ir ļoti svarīgas, bet būtiskākais ir attieksme pret darbu. Ja ir vēlme, viss ir iespējams. Kapteinim ir svarīgi būt līderim.

Latvijas Jūras akadēmijas rektore papildināja, ka ceļš līdz kļūšanai par kapteini ir raits un šie cilvēki, kas to sāk mācīties, ļoti ātri paši sāk pelnīt un nostājas uz savām kājām. Piemēram, students jau pirmajā vai otrajā kursā dodas jūrā, kur nopelna savu pirmo atalgojumu, bet pēc tam viņam ir jau rezervēta darba vieta, mācības pabeidzot. Kuģu kompānijas ļoti uzmana studentus, visiem ir garantēts darbs, jo pieprasījums pēc strādājošajiem pārsniedz piedāvājumu. Kopumā mācības ilgst četrus gadus, bet ir arī iespēja iegūt izglītību ātrāk.

Arī tālbraucējkapteinis piekrita, ja jauniešiem ir iespējams prognozēt savu profesionālo izaugsmi, piemēram, 23 gadu vecumā pabeidzot akadēmiju, 30 gados jau kļūt par kuģa kapteini.

Pieprasījums pēc praksē strādājošajiem esot mežonīgi liels, viss kompānijas pat nespēj piesaistīt praktikantus, jo viņi kļūst izvēlīgi attiecībā uz savu nākamo darba vietu. Pieprasījums ir gan pēc kuģa mehāniķiem, gan vadītājiem, norādīja Latvijas Jūras akadēmijas rektore.