Kalniņš: Valsts aizsardzības stiprināšanā daudz lielāka nozīme jāpievērš sadarbībai ar pašvaldībām
Valsts aizsardzības stiprināšanā daudz lielāka nozīme ir jāpievērš sadarbībai ar pašvaldībām, intervijā "900 sekundēm" sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.
Jautāts par armijas sadarbību ar citiem dienestiem, Kalniņš sacīja, ka patlaban viņam visvairāk rūp kopējā sadarbība visas valsts mērogā, īpaši ar pašvaldībām un nevalstiskajām struktūrām. Tieši šī spēja tika trenēta nesen notikušajās mācībās "Namejs".
"Ja mēs paskatāmies uz Ukrainas piemēru, redzam, ka tur vietējā reģionā ir militārās administrācijas vadītājs, kurš nav militārpersona. Karavīri karo. Tas nozīmē, ka pašvaldībām ir jāuzņemas daudz milzīgāka atbildība," sacīja Kalniņš.
Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir nepieciešams daudz vairāk trenēt pašvaldības, lai tās varētu funkcionēt krīzes situācijās, un tikai pēc tam jāturpina pilnveidot sadarbība ar iekšlietu struktūrām, jo tā jau līdz šim ir bijusi gana augstā līmenī. Svarīgi, kā iespējamas krīzes gadījumā notiks sadarbība ar valstiskām, nevalstiskām struktūrām, kā tās funkcionēs krīzes gadījumā. "Pašvaldībām ir jāuzņemas lielāka atbildība, lai krīzes situācijā var funkcionēt," viņš teica.
Kalniņš arī atzina, ka militārā jomā svarīga ir piegādes drošība, ko var nodrošināt tikai vietējā militārā infrastruktūra, kas ir jāattīsta. Tāpēc NBS atbalsta vietējās industrijas ražošanu, priecīgi par dronu ražošanu valstī un citu tehnoloģiju attīstību Latvijā.
Viņš arī teica, ka Latvijā pietiek munīcijas, ir noslēgti vairāki citi līgumi ar daudzām citām valstīm, kas nodrošina piegādes. Valsts nav apdraudēta munīcijas piegāžu kontekstā. Latvijai gan esot vajadzīga raķešu artilērija, kāpināt mobilitāti un citas prioritātes. Ļoti daudz ko no tā Latvijai palīdz iegādāties sabiedrība.
Kopumā sabiedrībā parādās sapratne par drošību un tās nozīmi.
NBS komandieris teica, ka pēdējos astoņus mēnešos atbalsts Ukrainai sabiedrībā ir pieaudzis, pat tā nostāja, kas bija 24. februārī, kad karš sākās, vai martā un šodienas nostāja radikāli atšķiras, tagad atbalsts Ukrainai ir daudz milzīgāks nekā kara sākumā.
Komentējot Valsts kontrole (VK) revīzijā "Nacionālo bruņoto spēku personāla politikā veikto pasākumu efektivitāte" secināto, ka NBS personāla politikā līdz šim lielākā uzmanība ir pievērsta esošā personāla motivēšanai un noturēšanai dienestā pēc iespējas ilgāk, par ko liecina NBS personāla struktūra – maz zemāku dienesta pakāpju karavīru (ap 20%) un daudz augstāku dienesta pakāpju karavīru (ap 80%), viņš teica – tā ir taisnība – 1/5 ir virsnieki, 2/5 – karavīri, 3/5 – instruktoru sastāvi.
Taču, ja teorētiski NBS uzturētu ļoti lietu skaitu kareivju amatos un neattīstītu komandējošo sastāvu, tad attīstībā apstātos, būtu daudz kareivju, bet nebūtu seržantu. "Patlaban ejam attīstības ceļu, lai paaugstinātu profesionalitāti un ekspertīzi ļoti lielā mērā," viņš sacīja.
Komentējot, vispārējā valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, viņš teica, ka tas dos iespēju daudz lielākā mērā no visaptverošās aizsardzības viedokļa sagatavot sabiedrību militārai aizsardzībai, rekrutēt iztrūkstošos profesionālo dienestu karavīrus, lai papildinātu bruņotos spēkus.
Viņš atzina, ka rekrutēto skaits kļūst mazāks ir konkurence ar civilajām struktūrām, kas skaidrojams ar mazskaitlīgo nāciju, kā arī to, ka jaunatne tagad ir mazliet citādāka nekā pirms 10, 20 gadiem, ne visai akceptē no augšas uzspiedošu disciplīnu, bet gan jaunieši grib lielāku brīvību, bet mazāk orientējas uz naudas pelnīšanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
