Kas ir zaļmaldināšana, un cik bieži Latvijas uzņēmumi ar to grēko? Atbild ekspertes

Kā vienu no piemēriem zaļmaldināšanai viņa min kādu īpaši pozitīvu aspektu izcelšanu, slēpjot savas uzņēmējdarbības negatīvos aspektus, piemēram, skaļi teksti, pašpasludināti saukļi, neveritificētas emblēmas, uzsverot, ka produkts vai pakalpojums ir videi draudzīgs bez trešās puses vertificēta pamatojuma.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane norāda, ka arī tādu instrumentu kā, piemēram, zaļās krāsas izmantošana iepakojumā vai produktu noformējumā, jebkā, kas cilvēkiem saistās ar videi draudzīgām praksēm.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta sadarbībā ar pētījumu kompānijas "Kantar" veiktās aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju izpratnes līmenis par zaļmaldināšanu ir ārkārtīgi zems, – vien aptuveni ceturtdaļa spēja nosaukt vismaz kādu, piemēram, pārstrādājama iepakojuma īpašību. Korporatīvās ilgtspējas un atbildības, institūtaprāt, faktiskie rezultāti ir vēl zemāki, iedzīvotāju izpratne par to ir zema.

Trasuna teica, ka desmit gados uzņēmēju rezultāti ir uzlabojušies, bet gribētos tos vēl labākus, – uzņēmumiem jābūt ne tikai atbildīgiem pret sabiedrību, bet arī jāievieš videi draudzīgas prakses.

Helmane teica, ka ES līmenī, apzinoties zaļmaldināšanas riskus, regulējums kļūst stingrāks un  arī prasības uzņēmējiem. Riski šādas komercprakses gadījumā ir dažādi, var būt situācijas, kur tas var ietekmēt cilvēk veselību un drošību. Šobrīd dzīvojam laikmetā, kur katrs var būt medijs, sociālo tīklu kontekstā kļūstam atklātāki, arvien vairāk uzņēmumu baidās par risku sabojāt savu reputāciju. Sāk arī parādīties precedenti ar tiesiskām sekām.