Kazāks atzīmēja, ka inflācijas kāpums bija negaidīti straujš, kā arī inflācija kāpusi negaidīti strauji un augstu un "trāpījusi" visiem, tāpēc uzdevums ir to strauji samazināt. "Galvenais uzdevums ir šo inflāciju ļoti strauji samazināt, jo, ja šo slimību ielaiž, sāpes ir krietni, krietni lielākas. Labā ziņa ir, ka inflācija tiešām sāk samazināties visā eirozonā, tostarp arī Latvijā," sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Viņš uzsvēra, ka tādējādi arī procentu likmju pusē lielākais kāpums ir aizvadīts. "Ja sekos vēl procentlikmju palielinājumi, tie būs ļoti mazi palielinājumi. Līdz ar to diezgan droši var teikt, ka galvenais ir aiz muguras," sacīja Kazāks.
Viņš sacīja, ka labā ziņa, ka inflācija jau sāk samazināties un jau šā gada beigās gaidāma zemā vienciparu skaitlī. Straujš procentu likmju kāpums sabremzē ekonomiku, diemžēl tās sabremzēšana nepaliek bez sekām. Pagaidām gan iedzīvotāji, uzņēmumi turpina pildīt savas kredītsaistības, tāpēc problēmas ir individuālas.
Kazāks iedrošināja kredītņēmējus, tiklīdz viņiem parādās problēmas, doties pie bankām un prasīt mainīt bankas pašas procentlikmes, ko tās patlaban var atļauties darīt.
Viņš arī neslēpa, ka Latvijas Banka joprojām nav apmierināta ar lielo komercbanku īstenoto politiku, un tām dotie uzdevumi joprojām ir aktuāli – jāuzlabo finanšu pakalpojumu, tajā skaitā kreditēšanas pieejamību, jāsamazina komisijas un jāuzlabo augsni kreditēšanā. Šajā ziņā pēdējos gados ir bijis zināms progess, – depozīta likmes termiņnoguldījumiem strauji augušas, un ir virs vidējā Eiropas līmeņa, kā arī samazinātas pievienotās likmes un samazinātas komisijas. Taču darba vēl ir gana daudz un pārmaiņām jābūt paliekošām.
Problēma Latvijas finanšu sektorā ir konkurences trūkums, un valdības lēmumiem, meklējot risinājumus problēmai, jābūt balstītiem uz sabiedrības interesēm. Viņaprāt, Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums par virspeļņas nodokli bankām ir pieņemams, bet bankām jāturpina uzlabot pakalpojumu pieejamību. Bankām, domājot par ekonomikas un finanšu sektora ilgtspējīgu attīstību, negaidīti augstas peļņas apstākļos ir jāsamazina savas procentlikmes. Ir atsevišķi tirgus spēlētāji, kas varētu šādu soli spert, taču ir tādi, kas negrib, lai gan tas nāktu par labu.
Lūgts komentēt parakstu vākšanu "Manabalss.lv" par ierobežojumu celt EURIBOR likmi pagātnē izsniegtiem kredītiem, viņš teica, ka juristiem jāvērtē, vai tas ir iespējams. EURIBOR kāpums ir straujš, bet nav paliekošs. Bankām šajos apstākļos pašu likmju samazināšana ir pašu interesēs un nodrošinās prognozējamāku ekonomiku.
Ekonomiskās izaugsmes prognozes Latvijā šim gadam neesot spožas, taču par nākamo gadu prognoze ir labāka. "Šis gads būs nīkulīgs, izaugsme kā pa celmiem, sadarbības partneri nīkuļo, līdz ar to uz strauju izaugsmi nav ko cerēt. Prognoze ir ap 1%. Labā ziņa – darba tirgus spēcīgs, gada otrajā pusē algu kāpums straujāks, nekā inflācija," sacīja Kazāks, piebilstot, ka par nākamo gadu prognozes ir labākas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
