Kažoka: Valdībai kopumā lielākais izaicinājums – racionālas izvēles kontekstā ar nākamajām vēlēšanām

Komentējot neseno situāciju, kur tika prasīta veselības ministra demisija, viņa atzina, ka signāls, kas nāca no dažādām ārstu biedrībām, bija pietiekami spēcīgs un lika valdībai mēģināt situāciju saglabāt. Patlaban potenciāli pārmaiņām nav jānotiek, lai gan šādā situācijā ministram būtu bijis jāatkāpjas. Vienīgi tādēļ, ka valdībai nav cita modeļa, kā funkcionēt, viņi turpina strādāt.

Iveta Kažoka, "Providus" pārstāve

"Valdība šobrīd jau labu laiku, vismaz gadu, izskatās kā tāds kuģis, kurš laiku pa laikam vienkārši dreifē pa viļņiem un dažkārt stihiski kāds pārņem vadību un mēģina to kaut kur stūrēt. Bet tā vadības pārņemšana notiek tādā plašā pārrunu procesā un līdz ar to kuģa pasažieri totāli nesaprot, uz kurieni mēs visi te peldam un kas vispār atbild par situāciju, kas notiek. Protams, ka tā tam nebūtu jābūt un nav tā, ka tas bija vienīgais veids Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Līdz ar to pārmetumi valdības virzienā ir vairāk nekā pamatoti. Atkārtoti mēs šeit atduramies pret Latvijas politikas reālijām, šobrīd ir ļoti grūti iedomāties kādu citu valdības modeli, bet pēc krīzes beigām būs nopietni jāizvērtē tie iemesli, kāpēc krīze tika pārvaldīta vai, precīzāk sakot, nepārvaldīta ar tādām sekām, kādas patlaban redzam Latvijas slimnīcās."

Viņa arī atzina – dažkārt gaidas, ko valdība sniedz vēlētājiem, ir nereālas. Valdības vadītājs kā kuģa kapteinis ik pa laikam norāda pasažieriem uz esošām mirāžām un kad tās neattaisnojas, seko "kuģa pasažieru" jeb Latvijas sabiedrības neuzticēšanās. Pašreizējais valsts pārvaldības veids nerada sabiedrības uzticēšanos valdībai, tāpēc pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem būs jāizdomā kaut kas īpašs, lai koalīcijā esošās partijas varētu cerēt uz puslīdz cerīgiem rezultātiem nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Kažoka atzina – viena no gūtajām mācībām ir tas, ka jābūt kvalitatīvi organizētiem valsts pārvaldības procesiem. Par to liecina arī citās valstīs īstenotās vakcinācijas un komunikācijas stratēģijas. Latvijā kopējais process bijis orientēts uz jauniem, Latvijā internetu labi lietojošiem cilvēkiem, par ko liecina, piemēram, slikta senioru vakcinācijas aptvere. Tagad, kad puslīdz kļuvis zināms mērķis, aktivizējušās valsts un pašvaldības institūcijas, kuras mēģina sasniegt vēl nesasniegtās sabiedrības grupas, taču tas viss notiek novēloti.

"Providus" pārstāve teica, ka valdībai kopumā lielākais izaicinājums turpmāk ir pieņemt racionālas izvēles kontekstā ar nākamajām Saeimas vēlēšanām. Lai gan valdība vēlētāju mēģina piekukuļot ar dažādām "patīkamām" lietām dažādām sabiedrības grupām, piemēram, 20 eiro izmaksa vakcinētajām personām, kuras sasniegušas 60 gadu vecumu, vēlētājs maz novērtē šāda veida dāvaniņas, bet gan konsekventi novērtē stratēģisku valdības darbu.

Viņa atzina, ka krīzes pārvarēšana ir līdzīga būvniecības procesam, kuru nevar katrs darīt, kā pagadās, bet jābūt būvinženierim, arhitektam un citiem iesaistītajiem. Šobrīd pašvaldībām beidzot kļuvusi skaidrāka stratēģija Covid-19 krīzes pārvarēšanai – parādās mērķis senioru vakcinācijas aptvere 90%, uz ko mēģina orientēties valsts un pašvaldības iestādes un sāk iesaistīties krīzes pārvarēšanas stratēģijā. Ir vairākas pašvaldības, kas aktīvi mēģina to izdarīt. Problēma galvenokārt ir centrālajā komandā, nospraust mērķus, konsekventi uz tiem virzīties, jābūt valdības premjera īstenotai centrālajai koordinācijai.