"Brasas tilts, Austrumu maģistrāle un Ģenerāļa Radziņa krastmala, kā arī ap Daugavas stadionu ir dažādi pārbūves objekti. Lielie projekti ir jāpabeidz. (..) Attiecībā uz lielajiem infrastruktūras objektiem viss iet pēc plāna."
Viņš teica, ka peripetijas Rīgas domes Satiksmes departamentā ir vairāk atstājušas ietekmi uz nelieliem ceļu remontdarbiem, piemēram, bedrīšu noklāšanu utt., taču attiecībā uz lielajiem projektiem viss iet pēc plāna.
Pēc viņa sacītā, esot izrēķināts, ka ik gadu 45 miljoni jāiegulda asfalta segas maiņā Rīgā, lai uzlabotu ielu stāvokli, un mērķis ir līdz 2025. gadam sasniegt šo apjomu. Ja mērķi izdodas noturēt, 5-7 varam nonākt pie diezgan laba ceļu stāvokļa. Tā ir viņa prioritāte numur viens. Rīgai asfalta seguma nomaiņā adekvātā līmenī nav ieguldīts nekad, viņš norāda.
Ķirsis sola mēra amatā ķerties klāt svarīgām lietām un risināt problēmas, kas gadiem palikušas novārtā. Ielas un infrastruktūra, ko rīdzinieki norāda kā Rīgas problēmu numur viens, ir viena no tām, bet vēl viena svarīga Rīgas problēma ir mājokļu jautājums.
Komentējot gaidāmo koalīcijas balsu vairākums domē, Ķirsis uzskata, ka tas būs nedaudz sadrumstalotāks, jo būs lielāks partneru skaits – iepriekš tie bija četri, bet tagad to būs vairāk, tostarp neatkarīgie deputāti. Tomēr svarīgākais, pēc viņa domām, esot vēlme strādāt, kas varot arī saliedēt deputātus. "33 balsis ir gana labs vairākums, lai strādātu," uzskata Ķirsis.
Viņš norādīja, ka ir praktisks cilvēks, tāpēc, kļūstot par mēru, viņa izpildījumā mazāk varēs sagaidīt šova elementus.
Taujāts, kālab pilsētai vajag vairāk nekā vienu vicemēru, viņš sacīja, ka vicemēriem ir daudz darāmā, jo Rīgas problēmas esot arī nacionāla līmeņa problēmas. Skatot vicemēru nepieciešamību kā analoģiju valdības struktūrai, Ķirsis pauda, ka premjeram ir 13 ministri, un pēc būtības vicemēri, kas atbild par kādu konkrētu jomu, kaut kādā mērā būtu salīdzināmi ar ministriem. "[Ja nebūtu ministru], tad sanāktu, ka valdība sastāvētu no viena premjera un viņa biedra – tad diez vai tāda valdība varētu pastāvēt," sacīja galvaspilsētas vicemērs.
Viņš nepiekrīt tam, ka Rīgā būtu jāsamazina vicemēru skaits. Pēc Ķirša domām, vicemēri līdz šim ir paveikuši daudz, šādu vairāku amatu ieviešana esot sevi attaisnojusi. "Rīga ir liela pilsēta, un, ja gribam audzēt padarīto darbu apjomu, tam ir vajadzīgi cilvēki. Es šajā trīs gadu posmā regulāri esmu dzīvojis pa dažādām ministrijām, cīnoties par Rīgas interesēm, un Rīga, domājams, no tā ieguvusi. Ja nebūtu vicemēru, tādu rezultātu nebūtu," apgalvoja politiķis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
