Krievija gatavojas ilgam karam, šoziem atkal mēģinās Ukrainai "izslēgt elektrību", prognozē eksperts

Rostoks atzīmēja, ka Krievija kāpina artilērijas munīcijas un tanku ražošanu, un viņiem diemžēl "daudz kas sanāk". Tāpat Krievijas rīcībā joprojām ir gana lieli naudas līdzekļi, kas ļauj gan daļēji apiet sankcijas savas militārās rūpniecības atbalstīšanai, gan arī iepirkt munīciju uzbrukumiem.

Vienlaikus ekspertam nav bažu, ka rietumvalstīs varētu iestāties "kara nogurums". Viņaprāt, tādu pašlaik īsti nemana, cita lieta gan esot jautājums, vai Rietumu sniegtais atbalsts būs pietiekami liels, lai ukraiņiem izdotos atkarot savas teritorijas.

Eksperta skatījumā, lielākais risks Rietumu atbalsta Ukrainai kontekstā ir gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu iznākums.

Rostoks konstatēja, ka Ukraina šīs vasaras pretuzbrukumā nav sasniegusi tik lielus mērķus, uz kādiem sākotnēji cerēja. Arī pašlaik ekspertiem neesot vienprātības, vai Ukrainai izdosies vai neizdosies šogad pārraut Krievijas aizsardzības līnijas – gan tāpēc, ka Krievija ir pamatīgi nocietinājusies, gan tāpēc, ka Ukrainai nav iedots viss nepieciešamais bruņojums labāku sekmju sasniegšanai.

Līdz ar to pašlaik tāda īsta aizsardzības līniju pārrāvuma neesot, turklāt izskatoties, ka Krievija zaudējumu vietās paspēj no jauna nocietināties, neraugoties uz visām viņu problēmām un lielajiem zaudējumiem.

Pēc eksperta vārdiem, Ukraina turpina savu taktisku – ar nelielām kaujas vienībām cenšas "nograuzt" krievu aizsardzību. Lielākai pretuzbrukuma jaudai viņiem būtu vienkopus jāsapulcē lielāki spēki, bet tad parādītos risks, ka šādi grupējumi tiktu intensīvi bombardēti un "slapja vieta pāri nepaliks".

Krievija šoziem atkal centīsies Ukrainai "izslēgt elektrību"

Pastāv ļoti liela iespējamība, ka Krievija šoziem atkal uzbruks Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

"Skaidrs, ka pagājušajā ziemā Ukrainas elektroapgādes infrastruktūra jau bija gandrīz uz sabrukuma robežas, un vairāki Ukrainas apgabali varēja palikt bez elektrības. Krievijai pietrūka pavisam nedaudz, lai to mērķi sasniegtu," norādīja eksperts.

Viņš skaidroja, ka salīdzinājumā ar pērno gadu šogad Ukrainas aizstāvji ir "nedaudz labākā pozīcijā", jo viņu rīcībā nodotas vairākas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Taču vienlaikus nav zināms, cik lielus raķešu krājumus vasarā ir saražojusi un uzkrājusi Krievija.

"Tas, kas mūs sagaida ziemā, ir tas pats, kas pagājušajā gadā. Krievija mēģinās Ukrainai izslēgt elektrību," piebilda Rostoks.

Par uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai brīdina arī britu izlūki

Par to, ka Krievija, visticamāk, šoziem atkal bombardēs Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, teikts arī britu militārā izlūkdienesta jaunākajā ziņojumā.

No 2022. gada oktobra līdz 2023. gada martam Krievija veica triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Tie galvenokārt tika veikti, izmantojot no lidmašīnām palaižamās spārnotās raķetes, lielākoties modernās raķetes H-101.

Publisko avotu informācija liecina, ka kopš 2023. gada aprīļa ir samazinājušies no lidmašīnām palaižamo spārnoto raķešu izlietošanas tempi, vienlaikus Krievijas vadība apgalvo, ka ir palielinājušies to ražošanas apjomi.

Tādējādi Krievijai, šķiet, ir izdevies izveidot ievērojamus šo raķešu krājumus. Pastāv reāla iespēja, ka šie ieroči ziemā atkal tiks izmantoti pret Ukrainas infrastruktūru, teikts ziņojumā.

Ukraina gatava atbildēt gaidāmajiem Krievijas uzbrukumiem

Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs paziņojis, ka Ukraina sniegs atbildi gaidāmajiem Krievijas triecieniem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.

Ukraina vajadzīgs vairāk ieroču, kas ļautu gūt progresu frontē, tā intervijā telekanālam CNN sacīja ministrs.

"Mums ir vajadzīgs vairāk ieroču, kas izmainītu spēli. Ceru, ka drīz pienāks daudzfunkciju iznīcinātāji un mēs panāksim progresu. Mums ir vajadzīgi šie ieroči, lai atgūtu teritorijas un nodrošinātu progresu kaujaslaukā," sacīja ministrs.