"Trūkst stratēģijas enerģētikā no Latvijas valdības un Ekonomikas ministrijas puses. Man pašam, strādājot šajā nozarē vairāk nekā desmit gadu, nekad nav izdevies redzēt kādu ilgtermiņa plānošanas dokumentu, kurā būtu skaidri uzrakstīts un definēts, uz ko Latvijas enerģētika iet. Attiecīgi, ja nav plāna, nav arī konkrētu instrumentu, kā šo plānu sasniegt. Tas, ko vējš var dot un tas, ko vējš nav iedevis Latvijai, ir zemākas elektroenerģijas cenas, ko, ja mēs skatāmies uz šā brīža ļoti augstajām elektrības cenām, tas, ko mēs būtu devuši, ir apmēram par 12 centiem kilovatstundā lētāku elektroenerģiju, nekā mēs esam spiesti pirkt šobrīd."
Pēc viņa teiktā, vietējo resursu izmantošana nostiprina neatkarību no ārējiem resursiem. Ar vēja enerģiju iespējams ražot uz vietas elektrību par četriem centiem kilovatstundā. Arī Latvijas kaimiņvalsts Lietuva virzās uz enerģētisko neatkarību, ražot elektroenerģiju no saviem resursiem, tāpēc Lietuvā nav protestu pret vēju parku būvniecību, bet tos būvē lielos apmēros.
Nāburgs teica, ka vēja enerģija Eiropā nodrošina tikai 20% kopējās elektroenerģijas, bet tas ir resurss, kas nepiesārņo vidi, iet kopsolī ar pasaules virzību uz klimata pārmaiņu novēršanu. Cenu pieaugums ir saistīts ar to, ka Eiropas resurss nav pietiekams un 20% tiek ražoti no dabasgāzes, kas ir galvenais faktors augstajām dabasgāzes cenām Latvijā un Eiropā.
Viņš atgādināja, ka Eiropas mērķis ir, ka līdz 2050. gadam vēja enerģija veido aptuveni 50% no kopējās reģionā patērētās enerģijas, bet 20% – saules enerģija. Taču, tā kā tādi resursi kā vējš un saule nav pastāvīgi, ir nepieciešamas jaudas, kas ģenerē enerģiju, kad vējš nepūš un saule nespīd. Līdz ar to turpinās pastāvēt arī esošās atomelektrostacijas. Vienlaikus jaunas, pēc Nāburga teiktā, piemēram, Baltijā nevajadzētu celt, jo par tām ir zināmas bažas, pamatojoties uz vēsturiski piedzīvoto, un nav izdomāts veids drošai atomatkritumu utilizācijai.
Taujāts, kādēļ Latvijā ir samērā noliedzoša attieksme pret vēja parku būvniecību, viņš pauda, – tas ir tāpēc, ka iedzīvotāji neizprot ieguvumu no tiem. Tāpēc jāatceras, ka pilnīgi visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem to izmantošana samazinātu elektroenerģijas cenu, kā arī konkrētajā vietā, kur atrodas vēja parks, dzīvojošie cilvēki parasti saņem kompensācijas par atrašanos tuvāk šiem parkiem. Vienlaikus kaitīgās ietekmes uz veselību no atrašanās tuvāk vēja parkiem nav, ko pierādījuši starptautiski pētījumi. Vēja parkus uzstāda arī valstīs, kas ļoti pragmatiski izvērtē ieguvumus un zaudējumus – Skandināvijā. Latvijā ir gana vietas to celšanai, tās var būt visas vietas, kur turbīnas netraucē cilvēkiem, vēja iekārtas iespējams uzstādīt visā Latvijas teritorijā.
"Iekārtu, kas var Eiropā ražot elektrību, pietiks. Vienīgais jautājums ir par to, kā mēs ražojam elektrību un kāda ir elektrības ražošanas ietekme uz vidi un elektrības izmaksas. Šobrīd mēs maksājam par elektrību vairāk, nekā mēs varētu maksāt tāpēc, ka iekārtas, no kurām nāk elektrība, piesārņo vidi un Eiropa stimulē no tām atteikties tādā veidā, ka šīs iekārtas tiek apliktas ar vides piesārņojuma nodokli. Mēs tos savos elektrības rēķinos neredzam, bet par to maksājam. Sabiedrības interesēs ir virzīties uz tehnoloģijām bez CO2 izmešiem, jo tad par piesārņojumu nebūs jāmaksā," akcentēja asociācijas vadītājs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
