Atgūstot savu dabīgo tecējumu, upes kļūs bagātākas gan zivju, gar arī citu ūdens radību skaita ziņā.
"Mēs esam Gaujas Nacionālajā parkā pie Sveķupītes. Šī upe bieži vien pat neparādās "Google maps" kartē, bet tā vienalga ir upe. Bieži vien Latvijā ir nepareizs priekšstats, ka upes ir tikai Gauja un Daugava, bet šādas mazas upītes nav svarīgas," saka PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
Pasaules Dabas fonda pārstāve uzsver, ka lielākā daļa Latvijā ir tieši šādas nelielas upītes. Tās, saplūstot kopā, veido visiem zināmās lielās upes.
"Šī ir fantastiska straujupīte, kas ietek Lenčupē, kas pēc tam ietek Gaujā," saka Jentgena.
Iepriekš šo upīti nosprostoja betona caurule. Tai bija vien aptuveni pusmetru liels diametrs un caurule bija ieguldīta pārāk augstu, kas veidoja zivīm nepārvaramu šķērsli uz upes.
"Pat ja tās zivis trāpītu tajā caurtekā, viņas nevarētu izpeldēt cauri brīžos, kad ir zems ūdenslīmenis," bilst Jentgena.
Iepriekš Sveķupīte tecēja caur pavisam nelielu betona cauruli, bet tagad caurteka ir tika liela, kurā pat cilvēks var ielīst iekšā.
Jauniebūvētā caurteka ir ieguldīta pietiekami zemu, lai upes gultne nepārtraukti veidotos visas caurules garumā.
"Šī jaunā caurteka dod iespēju zivīm migrēt vēl apmēram četrus kilometrus uz augšu," bilst PDF pārstāve.
Šovasar nojaukts Bejas dambis uz Alūksnes, kas paver iespēju lašveidīgajām zivīm nārstot papildus 20 kilometros augšup pa upi. "Mums ir plāns katru gadu nojaukt pa vienam šķērslim. Pagājušogad sākām ar Beju, šogad Sveķupīte, nākamajos gados arī jauksim šos šķēršļus, kurus esam izvirzījuši mūsu top 10," saka Jentgena.
Pasaules Dabas fonda pārstāve skaidro, ka viņi centīsies panākt izmaiņas likumdošanā, kas regulē caurteku būvēšanu zem ceļiem un šosejām. Ja izdotos sakārtot būvnoteikumus, upju gultnes tiktu atbrīvotas daudz straujāk.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
