Lībiņa‑Egnere: Aicinājums ieviest Valsts aizsardzības dienestu ir jauns priekšlikums un Saeimas komisijās nav apspriests

Viņa teica, ka ikvienai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir pienākumu strādāt un kāpināt savas militārās spējas gan kolektīvi, dalībvalstīm kopā, gan individuāli. Iecere par Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu ir veids, kā Latvija mēģina individuāli kāpināt savas militārās spējas. Pēc Lībiņa-Egneres teiktā, attiecīgais priekšlikums gan ir jauns un nav apspriests Saeimas komisijās.

Pēc viņas domām, būtu jādomā, vai dienesta obligātuma nosacījums būtu jāattiecina tikai uz puišiem, vai tomēr dažādas prasmes būtu jāapgūst arī meitenēm. Viņa vairāk sliecas domāt, ka nebūtu jādala sievietes un vīrieši, lai aizsargātu valsti plašākā izpratnē, jo priekšlikuma mērķis ir būt sagatavotiem krīzes situācijai visiem, aizsargājot savu valsti ne tikai ar ieročiem rokās. "Ja es būtu šajā vecumā, es pati noteikti to gribētu. Manuprāt, ir jādiskutē par to, kā iespējami plašāk aptvert dažādus jauniešus," pauda deputāte, piebilstot, ka patlaban ap šo priekšlikumu virmo ļoti daudz emociju, bet piedāvājumā ir vieta diskusijām.

Taujāta par Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO, Lībiņa-Egnere pauda cerību, ka Saeimā, lemjot par abu valstu iestāšanās dokumentu ratifikāciju, nebūs balsu "pret", taču, ja būs, tad šogad – 14. Saeimas vēlēšanu gadā – tādi deputāti parādīs savu nostāju attiecībā uz vērtējumu par Latvijas drošību un neatkarību. Viņa arī pauda cerību, ka Saeimai izdosies protokolus divos lasījumos ratificēt vienā dienā.

Komentējot valsts iekšējās drošības riskus, viņa teica, ka viens no būtiskākajiem riskiem valsts iekšējai drošībai ir informatīvā sašķelšana un sašķeltība. Šajā kontekstā ir pieņemti likuma grozījumi Kremļa propagandas ierobežošanai, bet joprojām ir nelegālie kanāli un sociālie tīkli. Vienlaikus gan apdraudējumu rada arī kiberuzbrukumi, kas, nākot no ārzemēm, intensificējas, taču valsts ir gatava tiem stāties pretī.

Viņa atzina, ka pašreizējais priekšvēlēšanu laiks ir emocionāli piesātināts, un ir politiski ir spēki, kas to izmanto sabiedrības lielākai šķelšanai, lai radītu jautājumus, lai sabiedrība neuzticētos amatpersonu izteikumiem un tam, kā tās risina bēgļu situāciju Latvijā. Viņasprāt, tas var radīt situāciju, ka 1.oktobrī daudzi neaiziet līdz vēlēšanu urnām, paužot, ka iedzīvotāji nepiedalās vēlēšanās, vai Saeimā iekļūs uz sašķeltību tendēti politiķi.

Viņa atgādināja – socioloģiskie dati rāda, ka situācija par Latvijas krievvalodīgo attieksmi pret notiekošo Ukrainā būtiski neuzlabojas. "Mēs patlaban varam vienīgi cīnīties ar sekām. Mums nav burvju nūjiņas," atzina Lībiņa-Egnere, uzsverot, ka cīņa ar sekām notiek izglītības sistēmā un informatīvajā vidē, taču nevar pārmainīt cilvēku prātus pilnībā.

Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka patlaban dienesti seko līdzi un vēro, lai provokācijas, ja tādas parādās, tiktu novērstas un pret tām vērstos, ja tādas notiktu klātienē. Arī ieceļot Latvijā patlaban var ar uzturēšanās atļaujām tie, kam atļauts iebraukt Latvijā, bet par pārkāpumiem, ja tādi konstatēti, liek melnajā sarakstā. Drošības dienesti situāciju uzrauga.