LLKC valdes priekšsēdētājs: pārtikas cenas turpmākajos mēnešos var pieaugt līdz pat 20%

Cimermanis sacīja, ka zemnieki krīzi prognozēja jau pirms desmit gadiem, īpaši tas bija prognozējams piena nozarē. Bija paredzams, ka tad, kad radīsies vakuums pēc produkcijas un pienu būs ļoti izdevīgi pārdot ārvalstīs caur Lietuvu un Poliju, iespējams, Latvijas industrijai radīsies situācija, kad zemnieki pienu ved projām.

"Šeit to pārdot ir daudz neizdevīgāk, jo cenu kāpums pasaulē ir daudz straujāks, nekā Latvijas veikali to spēj piedāvāt mūsu pārstrādes uzņēmumiem," sacīja LLKC priekšsēdētājs, piebilstot, ka ārvalstīs attiecīgajai produkcijai cenas ļoti strauji pieauga. Tie, kas strādāja iekšējā tirgū, šīm tendencēm bija bija spiesti sekot līdzi, taču veikalu plauktos šīs izmaiņas atspoguļojas lēnāk. Līdz ar to no zemnieku spiediena cieš piena pārstrādes industrija, kura tik strauji izmaiņas nevar īstenot, ņemot vērā ar tirgotājiem noslēgtos līgumus. Tas rada nepatīkamu situāciju.

Cimermanis teica, ka Eiropa ir liels eksportētājs un pārdot piena produkciju ārpus savām robežām visā pasaulē – Holande un Polija uzņem lielus apgriezienus šajā ziņā, līdz ar to iekšējā ES tirgū cenas ir izlīdzsvarotas. Latvijā laiku prasa pielāgošanās pasaules cenu tendencēm.

Cimermanis teica, ka ir arī tādas nozares, kas ir atkarīgas no Ukrainas ievestās lopbarības, tās patlaban būtiski ietekmē kara darbības Ukrainā sekas. Tie ir gaļas ražotāji, olu ražotāji, tajā skaitā Ziemeļeiropā lielākais olu ražotājs "Balticovo". Tāpēc ir jāmeklē veidi, kā aizstāt no Ukrainas iepirkto lopbarību.

"Krievija un Ukraina kopā saražo aptuveni 60 miljonus kviešu, kas bija ārkārtīgi liels apmērs pasaulē, tāpēc publiski izskanējusi informācija par pārtikas deficītu pasaulē. Ir valstis, kurām pārtikas pietiek vien turpmākajām divām nedēļām, kas ir dramatiski," pauda LLKC vadītājs, piebilstot, ka ir valstis, kurām piegādes no Ukrainas ir aizkavējušās, piemēram, Libāna, kurai nav savas pārtikas industrijas un kura spiesta to importēt no citām valstīm.

Cimermanis norādīja, ka Latvijā, kur ir attīstīta lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība, kaut ko tādu ir grūti iedomāties. "Mēs varam justies diezgan droši, ka mums pārtika ir un būs," sacīja Cimermanis, atzīstot – jautājums ir, kādas būs tās cenas turpmāk, ņemot vērā ārkārtīgi lielo ražošanas resursu cenu pieaugumu, tajā skaitā elektrībai. Nākamajos trijos, četros mēnešos tas atspoguļosies ar cenās veikalu plauktos – līdz pat 20% apmērā un dažiem produktiem cenu pieaugums būs pat vēl lielāks atkarībā no ražas.

Pēc viņa sacītā, būtiskais labības cenu kāpums ietekmē graudaugu cenas un miltu izstrādājumu cenas. Jautājums, kādas būs produktu gala cenas veikalos pirmās nepieciešamības preču grozam. Arī ražotāji pie tā piedomā, saprotot, cik būtiski ir nodrošināt ar pārtiku arī neaizsargātos iedzīvotāju slāņus arī šādos apstākļos.

"Mums ir ļoti daudz mazo ražotāju, tapēc viena no iespējām ir pirkt pārtiku pa tiešo no zemniekiem, par ko ir ļoti daudz runāts. Otrs – atbalstīt stratēģiskās nozares – gaļas nozari, cūkkopību," viņš teica. Pēc LLKC vadītāja teiktā, izbeigt saimniecisko darību tādās lielās nozarēs kā piena lopkopība un to atsākt, karam beidzotie, faktiski nav iespējams. Tāpēc zemniekiem jāpieņem grūti lēmumi.

Reaģējot uz situāciju pasaulē, LLKC sadarbībā ar Zemkopības ministriju un "Adizes" institūtu Pārtikas dialoga ietvaros 3. maijā organizē nacionālu starpnozaru dialogu par risku un krīzes vadību Latvijas pārtikas sistēmā – valsts drošība, cenas, vide. Diskusiju atklās IATA krīžu vadības eksperts Jānis Vanags.

Diskusija veltīta svarīgajam punktam katra uzņēmēja un lēmumu pieņēmēja dienas kartībā – saprast, kā strādāt  milzīgas nenoteiktības apstākļos, kad situācija mainās ik dienu, kā vadīt pārmaiņas un ar ko strādāt vispirms. Kritiski svarīga ir spēja ātri un efektīvi analizēt riskus, prognozēt sagaidāmās krīzes un rast tām efektīvākos risinājumus, bet, lai to paveiktu, būtiski ir katram apzināties savas prioritātes, resursus un kapacitāti.

Visticamāk, tie, kas jau ir orientēti uz krīzes vadību, kaut kā tiek galā, tomēr – Latvijas pārtikas sistēma ir tik spēcīga, cik stiprs ir tās vājākais posms.