LNKC dejas mākslas eksperte: Līdz ar repertuāra pārbaudes skatēm dejotājiem sākas emocijām pilns laiks

"Šovakar sāksies emocijām pilns laiks. Skate ir veids, kā deju kolektīvi mobilizējas un parāda savu gatavību deju nodejot no sākuma līdz beigām nedomājot. Skates nav tikai žūrijai, tās ir domātas dejotājiem, vadītājiem un skatītājiem, kas vienmēr dejotājus atbalsta ar aplausiem," sacīja Alpa, paužot domu, kas tas ir gaidītais mirklis un kā apziņa ikvienam svētku dalībniekam, ka viņš tajos tiešām piedalās.

Pēc viņas teiktā, viņas praksē nav tādu kolektīvu, kuri skatē nebūtu sagatavojušies vai kuriem deja nojuktu pilnībā. Ja kādam samisējas, tas nav veids, kā noņemt punktu. Ikviens dejotājs ir sajutis kādu misēkli, galvenais ir dejotprieks. Deju kolektīvi dejos divas dejas, no kurām vienu izlozēja, bet otru varēja izvēlēties no repertuāra. Repertuārā iekļauto deju spektrs ir plašs, katrs var atbilstoši savām prasmēm izvēlēties, ko dejot.

Komentējot totalizatoru ieviešanu par deju kolektīviem skatēs, viņa teica, ka dejotāji vienmēr pēc skatēm veido reitinga tabulas. Droši vien arī ideja par totalizatoru ir nākusi no dejotāju vidus, totalizators šajā pasākumā ir līdz šim nebijis rīks. Konkurence deju kolektīvu vidū pastāv. Pat trīs gadus pēc svētkiem tiek skatītas reitinga tabulas.

Tomēr kopumā dejotāji ir draudzīgi un arī kolektīvu vadītāji ir draudzīgi, jau kopš janvāra notiek koncerti, kas ir labs veids, kā dejotājiem pēc ilga laika sajust skatuves burvību. Šogad Deju svētkos piedalās arī bērnu kolektīvi, kuru dalība bija nepieciešama, veidojot lielkoncertu "Balts", kā arī noslēguma koncertā, kur piedalīsies visas paaudzes. Kopumā noslēguma koncertā Mežparka estrādē piedalīsies 89 deju kolektīvi, kuriem 1. maijā ir kopmēģinājums.

"Deju svētku tradīcija ir tautas veidota un sākta tradīcija, tādu masveidīgu tautas kustību nav iespējams noturēt ar regulām vai lēmumiem, tas sākas ģimenē, bērnudārzos, skolā, – tas ir vienīgais veids, kā nākotnē varam domāt, ka Deju svētki būs," viņa sacīja. Deju un dziesmu svētku tradīcijas attīstās, katrs laiks ienes savas izmaiņas, repertuāru veido attiecīgā laika horeogrāfi, ikviens laiks nosaka, kāda ir Latvijas skatuviskā deja.

Pēc viņas sacītā, patlaban reperturā turas pie latviešu skatuviskās dejas pamata, bet, ienākot jauniem horeogrāfiem, ir redzamas arī izmaiņas. Skatītāju ziņā ir vērtēt, vai kāds tabū nav pārkāpts un kādai būt dejas nākotnei. Skatītāju vidū būs ģimenes, bērni, mazbērni, visas paaudzes, kas piepilda šos svētkus. Arī dejotāju pieredzes ir dažādas, ir tādi, kas dejo kopš trīs gadu vecuma, ir vidējās paaudzes dejotāji, kuri sāk dejot pēc apprecēšanās – viens no pāra sāk doties partnerim līdzi uz mēģinājumiem un kļūst par dejotāju,stāsta Alpa.

Lai arī pastāv teiciens par Latviju kā zemi, kas dzied, viņasprāt, ikviens dejotājs saka, ka tā ir arī zeme, kas dejo. Ir dejotāji, kas arī dzied, tāpat dziedātāji, kuri dejo. Arī kopkorī ir daudz dejotāju, tāpat kā arī amatierteātros dejotāji spēlē izrādes. Dejotāji ir sastopami arī pūtēju orķestros.

Komentējot posmu pirms svētkiem, viņa atzina, ka tas ir ļoti saspringts laiks, īpaši divas dienas pirms svētkiem, kad notiek mēģinājumi. Tad brīžam liekas, ka nekas nenotiks, jo dejotāji šajā īsajā laikā paveic gandrīz neiespējamo. Tad pēc mēģinājumiem vakarā seko brīdis, kad dejotāji uzvelk savus tautas tērpus un redzēt, ka viss notiek, laikam ir tas, kas liecis Alpai šos 30. gadus būt kā daļai no Deju svētkiem. Viņas ģimenē Ādažu vidusskolas kolektīvā dejo mazdēls, bet "Ziemeļblāzmā" kā bitīte mazmeita, kuriem viņa jutīs līdzi.

Jau ziņots, ka XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks no 30. jūnija līdz 9. jūlijam Rīgā. Tie aizritēs Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150. gadskārtas zīmē. No 3. marta līdz pat 7. maijam 31. vietā Latvijā noritēs repertuāra pārbaudes skates. Pirmā skašu maratonu iesāks Rīga, kur 3., 4. un 5. martā 90 kolektīvi dejos žūrijai.