Pedagogiem trūkst zināšanu un materiālu jauniešu izglītošanai par seksuālo un reproduktīvo veselību

Biedrības "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle sacīja, ka situācija šajā ziņā pedagogu vidū ir ļoti dažāda. Ir pedagogi, kuri apgalvo, ka var diezgan brīvi runāt par šīm tēmām, un ir pedagogi, kuri saka, ka viņi tomēr neatrod laiku un iespējas par šīm tēmām runāt. Intervējot skolotājus dažādās Latvijas pilsētās un reģionos, tika atklāts, ka uzticamības un atklātības līmenis ģimenē bieži vien ir noteicošais, lai jauniešu zināšanas varētu uzskatīt par pietiekamām. Bet ir gadījumi, ka vecāki seksualitātes tēmas uzskata par "tabu", tāpēc bērni informāciju iegūst no citiem kanāliem, tostarp vienaudžiem, tādējādi rodas nepareizs priekšstats par šo jomu.

Vairāku skolotāju skatījumā izglītības sistēma un vecāki ir galvenie informācijas avoti pusaudžiem un jauniešiem jautājumos, kas skar seksuālo un reproduktīvo veselību. Daži respondenti minēja arī to, ka skolās tiek vairāk runāts par šo tēmu salīdzinājumā ar iepriekšējiem laikiem, tomēr bērni patstāvīgi meklē informāciju internetā, īpaši populārās sociālo mediju platformās, piemēram, "TikTok".

Iveta Ķelle

biedrības "Papardes zieds" vadītāja

"Jāatzīst, ka tas ir tāds skolotāju pašvērtējums. Padziļinātās intervijas notika gan Rīgā, gan visos Latvijas reģionos, un tās parāda, ka tā aina nav viendabīga. Jaunieši mūsu iepriekš veiktajā pētījumā uzsver, ka viņiem šīs zināšanas dzīvē būtu ļoti svarīgas. Tad ir jautājums, kur jaunieši šīs zināšanas iegūst? Ja tā ir ģimene, ļoti pozitīvi, bet nereti tie ir sociālie tīkli, informācija, ko viņi iegūst "Tik Tok", un arī tur nav viennozīmīgi. Dažreiz šī informācija ir patiesa un pareiza, bet dažreiz ļoti aplama un veido nepareizus priekšstatus par to, kā veidot attiecības, kā izsargāties no infekcijām un grūtniecības."

Viņa teica, ka pētījuma veikšanu rosināja iepriekš veiktie pētījumi, kuros bērni vecāki teica, ka būtu labi atjaunot veselības mācību. Arī jauniešu aptauja parādīja, ka jaunieši vēlētos būt labāk sagatavoti dzīvei, ka skola varbūt sniedz zināšanas, bet tās nav viņu dzīvei. Tāpat pētījuma veicējiem bijusi vēlme paraudzīties, ko par attiecīgo jautājumu domā paši skolotāji.

Aptaujāti sporta skolotāji un bioloģijas vecuma skolotājus vidējā vecumā grupā, bija gan jaunāki, gan vecāki, gan latviešu, gan krievu valodā runājoši. Sporta skolotāji esot uzsvēruši, ka, viņuprāt, sportā ir jākustas, jāsporto un viņi nevarētu vēl atrast laiku, lai runātu par seksuāli reproduktīvo veselību.

Tāpat noskaidrojies, ka sistemātiska tēmas apguve visās skolās nav viennozīmīga. Iemesli visdažādākie, gan laika trūkums, gan tas, ka temats citur vēl joprojām ir tabu, trūkst arī mācību līdzekļu. Riski, nerunājot ar skolēniem par seksuālo un reprroduktīvo izglītību, līdzšinējie – iespējama saslimšana ar seksuāli transmisīvajām slimībām, nevēlama grūtniecība. Jauniešiem tieši HIV tēmā ir visnepareizākie priekšstati, piemēram, ka inficēties var ar kādiem higiēnas priekšmetiem, kas mīts, lai gan par to runāts visvairāk, kas parāda, ka informācijas ir daudz, jaunieši ir zinošāki, bet mīti joprojām ir dzīvi.

Pētījumā arī secināts, ka skolotāji visbiežāk nav saņēmuši specifisku izglītību vai apmācības par seksuālo un reproduktīvo veselību studiju laikā augstskolās, savukārt daļu zināšanu ieguvuši paši, par tām interesējoties padziļināti ar nevalstiskā sektora palīdzību, tostarp kursiem, lekcijām un atbalsta materiāliem. Pedagogi pauda viedokli, ka viņiem ir zināšanas par anatomiju un fizioloģiju, bet ne specifiskas zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību, tādēļ ar augstskolās mācīto vien nepietiek.

Pētījums veikts šā gada vasarā, tajā piedaloties 30 bioloģijas un sporta pedagogiem, no kuriem desmit ir no Rīgas un Pierīgas, desmit no Latvijas pilsētām, bet vēl desmit no reģioniem.