Pētnieki meklē risinājumu, kā Rīgu varētu paglābt no lietus plūdiem
Rīgā pētnieki vienā no daudzdzīvokļu ēkas pagalmiem veic eksperimentu, imitējot spēcīgu lietusgāzi. Jau daudzkārt ir piedzīvots, ka stipra lietus laikā Rīgas ielas mēdz pārplūst. Tā ir tikai daļa bēdas, jo lietusūdens arī pārslogo attīrīšanas iekārtas un pēc tam dabā nonāk neattīrīta kanalizācija.
Vairāki kubikmetri ūdens dažu minūšu laikā tiek izlieti daudzstāvu ēkas pagalma zaļajā zonā. Rīgā ierasti šāds ūdens daudzums būtu pārplūdinājis visu apkārtni, iedzīvotāji vēl ilgi bradātu pa dubļainām peļķēm.
"Lielāka lietus gadījumā tas rada mūsu sistēmai problēmas, tā saucamās avārijas pārgāzes," norāda SIA "Rīgas ūdens" pārstāvis Sandris Vanzovičs, kurš seko līdzi eksperimentam. Viņš ir patīkami pārsteigts, ka izlietais ūdens paliek tepat ēku pagalmā un nenoslogo kanalizācijas attīrīšanas iekārtas.
"Lietusūdenim nav vajadzīga papildu attīrīšana, tas ir tīrs ūdens, kuram nevajag nonākt sadzīves kanalizācijā, bet prieks, ka arī pie mums attīstītājs ņem vērā un liek lietā šādus risinājumus," saka Vanzovičs.
Jaunbūvēto ēku, kas atrodas netālu no VEF tilta, attīstītājiem nebija iespēja novadīt lietusūdeni pilsētas kopējā sistēmā.
"Kad tiec izaicināts padomāt kaut ko ārpus ierastā, var atrast risinājumus, kas var kalpot arī citos gadījumos," kompānijas "Bonava" pārstāvis Krišs Maļinovskis skaidro, ka viņi šajā pagalmā ieviesa pazemes tvertnes un zaļās ievelkas, kur lietusūdens uzkrājas un uzsūcas gruntī vienas līdz divu diennakšu laikā.
Pēc šī projekta "Bonava" vienmēr vispirms izskata iespēju kā lietusūdeni uzkrāt un novadīt savā teritorijā.
"Šobrīd mums Rīgā ir objekti, kur ir potenciāls pieslēgt pilsētai, bet mēs viņu neizbūvējam tā iemesla dēļ, ka esam izskaitļojuši, ka konkrētā objektā tas ir ekonomiski izdevīgāk vai arī estētiski patīkamāk," saka Maļinovskis.
"Ja risinājums strādā šeit, tad tas strādās arī pilsētas centrā. Šis ir jāuztver kā piemērs, kuru var izvērst visā pilsētā," klimata pielāgošanās pētnieks Floris Bogards no Nīderlandes jau vairākas dienas aplūko, kas Rīgā notiek ar lietusūdens novadīšanu. Profesors uzskata, ka ir iespējams ieviest risinājumus, kas paglābtu no lietus plūdiem arī Rīgas centru.
"Tās pamatā ir ievelkas un lietus dārzi, taču var veidot arī zaļos jumtu dārzus. Nīderlandē ir arī ūdens parki, tur lietus laikā ūdens saplūst un pāris dienu laikā iesūcas augsnē," saka Bogards.
Spēcīgu lietusgāžu laikā tieši Rīgas centrā rodas lielākās problēmas, jo tur lietusūdens nonāk kopējā kanalizācijā ar sadzīves notekūdeņiem, kas pārslogo attīrīšanas iekārtas. Tāpēc ievalkas, zaļos jumtus un ūdens parkus, pirmkārt, būtu jāievieš pilsētas centrā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
