Riežupes atbrīvošana pašlaik ir vienīgais projekts, kas saņēmis Eiropas jūrlietu fonda finansējumu. Diemžēl par atlikušo 69 šķēršļu nojaukšanas termiņu pašlaik nav zināms.
Caurteka uz Riežupes nosprosto zivju ceļus. Nārstojošās zivis, atpeldot līdz šim šķērslim, tālāk vairs netiek.
"Visticamāk, padomju laikā būvētā caurteka – ne pārāk veiksmīgs tehniskais izpildījums. Tāpēc tas ir konstatēts kā migrācijas šķērslis," Kuldīgas domes pārstāve Gita Rubežniece-Zute piebilst, ka caurteku uz Riežupes par traucējošu atzina arī vides zinātniskā institūta "Bior" pētnieki. Tāpēc pašvaldībai bija iespēja pieteikties Eiropas jūrlietu fonda finansējumam.
Būvdarbu veicēju Iepirkumā pašvaldība saņēma četrus piedāvājumus, kas tagad ir jāizvērtē. Caurtekas pārbūves izmaksas tiek plānotas aptuveni 600 000 eiro robežās.
"Šeit mēs runājam par ļoti liela diametra caurteku, kas jau ir kā tilta konstrukcija. Pār šo caurteku brauc transporta plūsma, tas ir pašvaldības ceļš. Tāpēc tā ir arkveida konstrukcija, kas līdzinās tiltam," saka Rubežniece-Zute.
Vides zinātniskā institūta "Bior" pētnieki uz Latvijas upēm kopumā apzināja 70 šķēršļus. Vairumā gadījumu tie ir seni un nekam nederīgi.
Šķēršļu nojaukšanu un pārbūvi var pieteikt ne tikai pašvaldības.
"Atbalsta pretendenti – pašvaldības, biedrības, zemes īpašnieki var startēt un saņemt finansējumu šo būvju pārbūvei vai nojaukšanai," Lauku atbalsta dienesta pārstāvis Rinalds Vācers skaidro, ka pašlaik ir iespēja pieteikt upju atbrīvošanas projektu, piedāvājumu pieņemšana notiek atkārtoti.
"Tagad līdz oktobra beigām izsludināta otrā kārta, cerams, ka būs iesniegti projekti. Noteikti būs trešā kārta, jo finansējums ir vidū. Mēs ļoti ceram, ka būs šie projekti, jo tie ir ļoti svarīgi," bilst Vācers.
Caurtekas pārbūvi uz Riežupes iecerēts veikt nākamajā vasarā. Pēc darbu noslēguma šo posmu varēs brīvi šķērsot ne tikai autovadītāji, bet arī zivis upē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
