Viņš norādīja, ka šogad RSU medicīnas programmā uzņēmusi apmēram 500 ārvalstu studentu, taču neuzņemto pretendentu esot bijis vēl vismaz tikpat daudz. Pētersons neslēpa, ka augstskolas kapacitāte uzņemt studēt gribētājus ir ierobežota, un, jo vairāk izglītības eksportē, jo mazāk iespēju atliek mācīt pašmāju studētgribētājus.
Tomēr būtiskākais vietējo studentu piesaistīšanas instruments ir valsts apmaksāto budžeta vietu skaits, kas patlaban RSU medicīnas programmā ir 200, plus vēl dažas vietas programmā "Zobārstniecība". Pētersons uzskata, ka tas ir pārāk maz. Augstskolai nekas cits neatliekot, kā savus resursus novirzīt maksājošu ārvalstu studentu izglītošanai.
Vaicāts, cik budžeta vietu RSU medicīnas programmā būtu nepieciešams, Pētersons atbildēja, ka tām noteikti jābūt vismaz 400. "Mazliet neloģiski, ka mēs Latvijas darba tirgum šobrīd uzņemam 200 studējošo, jo ir tikai 200 valsts finansētu budžeta vietu, bet ārvalstīm uzņemam 400-500, tātad mūsu kapacitāte ir lielāka," skaidroja rektors.
Vienlaikus viņš atzina, ka daudzi vietējie medicīnas studenti pēc RSU absolvēšanas nemaz nevēlas palikt strādāt Latvijā nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ. "Darba tirgus ir atvērts, un, tāpat kā no Vācijas jaunie ārsti brauc uz Ameriku, kur ir lielāks atalgojums, tāpat arī nereti mūsu Latvijas absolventi brauc uz Vāciju, jo tur šis atalgojums medicīnā ir divas, trīs reizes lielāks," skaidroja Pētersons.
Savukārt, vaicāts, cik liela daļa ārvalstu studentu pēc RSU absolvēšanas paliek strādāt Latvijā, rektors atbildēja, ka tādu tikpat kā nav nemaz, un arī šeit kā iemeslu viņš minēja lielo atalgojuma atšķirību. "Pārsvarā 99% dodas projām. Mēs varam ieinteresēt, lai būtu kaut kāda izglītība rezidentūrā vai doktorantūrā, bet galamērķis, protams, ir sava mītnes zeme un atsevišķiem arī ASV," sacīja Pētersons.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
