Santa Anča: Būtiskākais ir indivīda patērētās informācijas patiesums un spēja attīstīt viņu kā cilvēku

Viņa teica, ka, piemēram, izdevniecība "Santa" pārstāv dzīvesstila žurnālus ar cilvēku intervijām, ko veido profesionāli žurnālisti. "Visi runājam, ka daudzas ziņas ir sagrozītas… Profesionāli veidots saturs ir būtiskāks nekā sociālo tīklu ziņas, tā veidotāji esam žurnālisti, kas ieguvuši izglītību," viņa atgādināja par atšķirībām, patērējot profesionālu saturu un informāciju, kas cirkulē sociālajos tīklos. Tāpat, komentējot dzīvesstila žurnālu potenciālu nākotnē, viņa uzsvēra – cilvēka iekšējā pasaule būs aktuāla vienmēr, "ja lasi interviju, tajā ko saskati un novibrē ar sevi, esam izdarījuši darbu".

Viņa arī vērsa uzmanību, ka pastāv malds par internetā izplatīto profesionāli veidoto saturu bez maksas. Piemēram, Latvijā lielākais ziņu medijs "Delfi", saturu, ko veido tā žurnālisti un kura tapšanā ir ieguldīts darbs, piedāvā par maksu. Par brīvu pieejamais profesionāli veidotais saturs interneta vidē ir ziņu aģentūru ziņas, taču arī par tām kāds maksā – šajā gadījumā interneta medija īpašnieks. Bezmaksas ir vienīgi sociālie tīkli, taču jautājums par satura kvalitāti tajos. Pēc viņas teiktā, nav nozīmes, kā iegūt informāciju, galvenais, lai tā ir patiesa un attīsta indivīdu kā cilvēku.

Svinot 30 gadu jubileju, žurnāls "Santa" uzaicināja aģentūru "DDB" izstrādāt klipu, kas raksturotu žurnālu, un viņi nonāca pie tā, ka digitālais saturs ir kā "fast food" [no angļu val. ātrās uzkodas], bet drukātā prese kā restorāns, uz kuru aizejot lēnām baudi maltīti pie balta galdauta.

Komentējot izaicinājumus, ar kuriem žurnāla "Santa" komandai nācās saskarties 1991. gadā un šodien, viņa atzina – vienojošais gan tagad, gan toreiz ir dzīve un tās radītie izaicinājumi. "Spirāle ir notikusi, jo 1991. gadā žurnālu taisījām Maskavas priekšpilsētā, pagrabā, bija pučs. Neviens nedomāja, ka iespējams izdod žurnālu, jo tipogrāfijas bija arestētas. Šobrīd strādājam kopā ar redakciju, mums ir smalks nams Rīgas centrā, bet arī šoreiz satikāmies pagrabā, kur ir plašākas telpas, atkal izaicinājums ir priekšā," sacīja Anča.

Spriežot par to, kā mainījusies sabiedrība, Anča atzina, – visi pēdējos 30 gados esam izgājuši cauri transformācijas procesam, ja agrāk cilvēki viens otram bija daudz maz līdzīgāki, tagad segmentēti. Piemēram, ir sievietes, kuras nesatiekas nekad un pandēmijas dēļ vēl mazāka iespējamība viņām jel kad satikties. Taču mūsdienu cilvēku kontekstā nav robežas starp sievietēm un vīriešiem, ir jāsaprot, kas katrs esam un kā iziesim no dzīves uzliktā pārbaudījuma. Tas ir izaicinājums visiem un šajā ziņā nav dzimuma robežu.

Taujāta par sava žurnāla nākotni, viņa teica, ka neko nevēlas prognozēt. "Uzskatu, ka dzīve ir jādzīvo tāda, kāda tā ir. Ja izdevniecība noturējās 30 gadus, izdodam septiņus miljonus kopiju gadā, mums ir 111 000 abonementu. Negribu prognozēt, kas gaida pēc 30 gadiem. Dzīvot šajā mirklī un gūt labāko no tā, tas ir galvenais, viņa sacīja, piebilstot, ka gadi ātri paiet, jo mirkli izdzīvo kaislīgi.