"Visticamāk, jau tuvākajā laikā abas valstis pievienosies NATO. Tas Latvijai ir ļoti labi, jo maina drošības dinamiku reģionā mums pozitīvā veidā. Bet mums jārēķinās ar ļoti sakāpinātu Krievijas retoriku, kas var izpausties agresīvos veidos. Es neizslēgtu Krievijas masīvus kiberuzbrukumus, ja šī valsts uz tiem vēl ir spējīga vai citas provokācijas."
Viņš arī uzteica Latvijas paveikto aizsardzības jomā, norādot, ja neredzam Latviju publiskajā telpā dižojoties ar to, tas ir ar nolūku, lai nepubliskotu svarīgus sensitīvus datus. Vienlaikus Sārts uzsvēra, ka NATO kontekstā jūtas lepns Latvijas padarīto. Mūsu valsts ierindojas starp tām valstīm, kas dara daudz.
Komentējot Krievijas rīcību kara Ukrainā kontekstā, viņš sacīja, ka pēdējā mēnesī Krievija realizējusi gļēvuļu taktiku, šaujot no attāluma un uz civiliedzīvotājiem. Krievija maz iesaistījusies tiešā konfrontācijā, ko tagad ir spiesti darīt dienvidos. Krievijas komandieri, pēc Sārta teiktā, esot nekompetenti, komandas vadība – vāja, bet apgāde ar armijas nodrošinājumu – švaka. Tāpēc NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadītājs ir "piesardzīgi optimistisks" par Ukrainas spējām gūt virsroku Krievijas sāktajā karā.
Viņš teica, ka patlaban ir kara otrā fāze un Krievija ir izlēmusi koncentrēt savus spēkus divos virzienos – Doņeckas Ukrainas grupējuma aplenkšanai, kas prasa pilnu Mariupoles ielenkšanu jeb otrs variants – uzsākt sarunas.
Uz situāciju Mariupolē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors neraugās optimistiski, norādot, ka tas būs liels brīnums, ja Mariupoles aizstāvji varēs sagaidīt laiku, kad Ukrainas armijai būs spēki palīdzēt. Mariupolei krītot, Krievijai būs vienkāršāk slēpt kara noziegumus. Sārts pauda uzskatu, ka tur pastrādāti vēl trakāki noziegumi nekā Bučā. Nav pamata domāt, ka Krievijas armija būs sākusi rīkoties citādāk nekā citās iepriekš aplenktajās vietās.
Viņš teica, ka Baltijas un Polijas līderu vizīte Kijivā vakardien bija būtiska, simboliska un kaujas garu atbalstoša un uzturoša Ukrainā notiekošā kontekstā. Taču svarīga ir praktiskā palīdzība, ko Latvija sniedz.
Krievijas propagandistu retoriku šī pusotra mēneša laikā viņš vērtē kā ar nemainīgiem mērķiem, mainās vienīgi paustais. Krievija mēģina vairākas pieejas Rietumu vienotības graušanai, tāpēc nevar ticēt nevieniem datiem, kas nāk no Krievijas par atbalstu operācijai. Putinam ir ārkārtīgi svarīgi radīt iespaidu, ka lielākā daļa Krievijā dzīvojošo atbalsta viņa darbības, lai tie, kas šaubās, maina savu viedokli vai klusē.
Sārts vērsa uzmanību, ka Krievijas propagandas informācijas finansējums ir trīskārtīgi audzis, kamēr armijas finansējums – vien par 11%. Tas uzskatāmi parāda, kas Krievijai ir svarīgākais. Nosacītais tautas atbalsts ir pēdējais bastions, ja tas krīt, Kremlim ir milzīgas, eksistenciālas problēmas. Tikmēr Rietumi informatīvajā karā ir uzvarējuši, neraugoties uz Krievijas propagandas centieniem.
Viņš arī norādīja, ka Krievijas pašreizējos mērķos ietilpst acīmredzami neļaut Ukraiņiem atgriezties Ukrainā, padarot atpakaļceļu grūtu, nolikt ukraiņus maksimāli neizdevīgā situācijā.
Ja Krievija nolemj koncentrēties tikai Donbasā, karš var ieilgt un kļūt par resursu karu. Kara attīstības scenārija ziņā, pēc Sārta teiktā, ir divas iespējas – karš tālu nevelkas, ilgst vēl mēnesi un tad kaut kāda veidā atrisinās, piemēram, to iesaldējot, bet otrs – tas kļūst par ilgtermiņa karu. Jāskatās, jo arī Krievijas laiks tikšķ un, jo ilgāk, jo neizdevīgāk tas ir pašai Krievijai.
Tāpēc šajā kontekstā būtiska ir Rietumu reakcija, sankcijas, tajā skaitā tehnoloģiskās sankcijas, lai Krievija pēc kāda laika nevarētu atjaunot savu militāro potenciālu un "sajust vēlmi pēc avantūrām Baltijas jūras reģionā", pauda Sārts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
