"Turpinām saskarties ar izaicinājumiem, regulāriem mēģinājumiem personām šķērsot robežu. Satraucošākais ir dominējošas Baltkrievijas robežsardzes amatpersonu atbalsts, kuri vai nu pavada migrantus, vai bojā izbūvēto infrastruktūru, lai pārkāpēji nokļūtu Latvijā," viņš sacīja. Piemēram, naktī un šorīt Latvijas robežu no Baltkrievijas nelikumīgi mēģinājuši šķērsot 35 migranti.
Viņš atzina – pastāv arī risks, ka Baltkrievijas varasiestādes var mēģināt sarīkot provokāciju, kādā vietā sakoncentrējot, teiksim, līdz pat vairākiem simtiem pārkāpēju.
Robežpārkāpēji pēdējā laikā kļuvuši daudz agresīvāki, nepakļaujas robežsargu prasībām un bēg. Arī svētdien bijis gadījums, kad robežsargam nācies pielietot ieroci, raidot brīdinājuma šāvienu, lai aizturētu bēgošu robežpārkāpēju, informēja Pujāts.
Viņš sacīja, ka robežpārkāpējiem patvērums Latvijā nav vajadzīgs, viņi cenšas tikt līdz pārvadātājiem un iekļūt dziļāk Eiropā. Šie cilvēki nāk no dažādām valstīm. Ja agrāk tie bijuši pamatā Irākas pilsoņi, tad tagad cilvēki nāk arī no Indijas, Bangladešas, Madagaskara, kā arī Āfrikas valstu iedzīvotāju. Viņš pastāstīja, ka indieši un bengāļi ir vardarbīgāk noskaņoti, nepakļaujoties aizturēšanai.
Robežsardzes priekšnieks norādīja, ka patlaban situāciju kontrolē Iekšlietu ministrija, bet bruņotajiem spēkiem būtu jāiesaistās, ja robežpārkāpēji sāktu izmantot bruņojumu.
Vienlaikus viņš atzina, ka arī robežsargi jau patlaban ir labāk bruņoti, tostarp ar automātiskajiem ieročiem.
Visbiežāk šie cilvēki, kas šķērso nelikumīgi robežu, ir zinājuši, kur doties, piemēram, par kādu infrastruktūras bojājumu, par ko viņi citādāk nevarētu zināt kā vien no Baltkrievijas robežsardzes.
Komentējot, kā norit žoga uz robežas ar Baltkrieviju būvniecība, viņš teica, ka vairāk nekā puse darbu jau paveikti, izbūvējot 70 kilometrus žoga. Nākamā gada vidū tas varētu tikt pabeigts. Tas robežsardzei devis to, ka robeža ir sakopta, – novākti apaugumi, uzlabota pārredzamība, arī sekmētas robežsardzes pārvietošanās iespējas, uzbūvējot pontonus un tiltus.
Komentējot Lietuvas bijušās amatpersonas izteikumus, ka Latvija patlaban esot "caurākā" vieta uz Eiropas Austrumu robežas, viņš teica, ka tā nedomā, ir dažādi mehānismi, kā to nevērst, tajā skaitā ieviesti papildu personālresursi, līdz tiks nodrošināti papildu mehāniskie līdzekļi. Lai preventīvi aizsargātu robežu, robežpārkāpējiem, pēc Pujāta domām, būtu jāpiemēro reāli sodi, piemēram, jāatņem brīvība līdz diviem gadiem.
Viņš arī stāstīja, ka Latvijā ir slēgti trīs kontrolpunkti, kuru darbība nav atjaunota, redzot Baltkrievijas īstenotās aktivitātes pret Latviju. Viņš pauda, ka jāslēdz arī citas robežšķērsošanas vietas, piemēram, Silenieki-Pāternieki, bet tas jādara visām trijām valstīm – Latvijai, Lietuvai un Polijai kopā. Šādas aktivitātes gan varētu izraisīt lielākus centienus nelegālajiem migrantiem šķērsot robežu.
Komentējot, ko dara, lai stiprinātu robežu ar Krieviju, viņš teica, – Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" darbinieki jau patrulē, Latvijai no savas puses jāpabeidz robežas ar Krieviju izbūve.
Taujāts, kā robežsardzes darbu ietekmējusi "Vagner" kaujinieku atrašanās Baltkrievijā, viņš teica, ka robežsargi ir kļuvuši nopietnāk apbruņojušies.
Vaicāts, cik gatavi sadarboties ar robežsardzi ir Latvijas iedzīvotāji, viņš teica, ka vietējie pārsvarā ir gatavi sadarboties un atvērti tam. Tomēr ir arī tādi cilvēki, kuri joprojām dzīvo Krievijas informatīvajā telpā un ne sevišķi labi runā latviešu valodā, – tādu vairāk Daugavpils, Krāslavas pusē.
Jau ziņots, ka 28. augustā Varšavā plānota Baltijas valstu un Polijas iekšlietu ministru tikšanās, kuras laikā tiks arī izvērtēta situācija uz robežas ar Baltkrieviju. Baltijas valstis un Polija apspriež iespēju arī pilnībā slēgt robežas ar Baltkrieviju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
