Sliktākais scenārijs – mērķis varētu būt Viļņa un Daugavpils. Arestovičs TV3 iezīmē "Vagner" radītos draudus

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "šādu informatīvo kampaņu jeb hibrīdmetožu bīstamība ir tāda, ka tās jebkurā brīdī var kļūt par realitāti."

Pirms dažām dienām Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko, tiekoties ar Vladimiru Putinu, teicis, ka vagnerieši gatavojas doties "ekskursijā" uz Varšavu, savukārt vietnes "Gulagu.net" vadītājs Vladimirs Osečkins, atsaucoties uz saviem avotiem, arī brīdina par nodomu uzbrukt Polijai.

Kā iepriekš norādījis Arestovičs, Polija, visticamāk, varētu būt māņu manevrs, īstais – uz Viļņu.

"Viļņa un Daugavpils – abas šīs pilsētas atrodas ļoti tuvu robežai. Ja iedomājamies klasisku hibrīdkara scenāriju, tad provokācijas sākas uz Polijas robežas, tam tiek pievērsta visa uzmanība, bēgļu pūlis pārrauj robežu starp Latviju un Lietuvu un mēģina doties šo valstu robežās, un viņu vidū ir arī vagnerieši ar bruņojumu. Apturēt bēgļu plūsmu ir sarežģīti, nav iespējams atdalīt, kuri ir kaujinieki un kuri ir bēgļi. Iedomāsimies kaut 100 vagneriešus, kuri ir civilā apģērbā un no savām jakām izvelk automātus," šādu scenāriju intervijā "900 sekundēm" iezīmē Arestovičs.

Ukrainas militārais eksperts uzsver, ka pagaidām vagneriešu izvietošana Baltkrievijā jāuztver kā informatīvs spiediens pret Baltijas valstīm un NATO, taču "jāgatavojas sliktākajam."

"Karš pārliecinājis, ka tādas lietas ir iespējams. Ja tu esi gatavs sliktākajam, tu esi gatavs visam pārējam," norādīja Arestovičs, piebilstot, – esot iespējams arī, ka vagnerieši no Baltkrievijas nesāks nekādas reālas darbības pret Poliju, Lietuvu vai Latviju, vai arī tiks pieredzētas salīdzinoši sīkas provokācijas uz robežas, kādas tās pirms pāris gadiem bija uz Polijas un Lietuvas robežas.

Arestovičs ir pārliecināts, ka Latvijas, Lietuvas un Polijas valdības iespējamos draudus uztver pietiekami nopietni un NATO karaspēks ir gatavas dažādiem notikumu attīstības scenārijiem. Uzbrukumu no Suvalku koridora gan eksperts vērtēja kā mazāk ticamu, jo tas esot ļoti garš ceļš caur zonu, kas jau daudzus gadus ir militāri bīstama. Maskava zinot, ka uzvarai ir nepieciešama pēkšņa un pārsteidzoša rīcība, kāds būtu iebrukums Daugavpilī un Viļņā.

Bijušais Ukrainas prezidenta biroja padomnieks skaidroja, ka Maskavai pašreizējā situācija un potenciāla spiediena radīšana pret Rietumiem ir vajadzīga, lai radītu prtiekšnoteikumus pārrunām un tirgošanās iespējām, piemēram, sarunās par graudu tirdzniecību. "Nav runas, ka Krievija sāks karu ar NATO, bet tās pagaidām ir informatīvas provokācijas, kurām jāietekmē Rietumu viedoklis, (..) lai Maskava radītu sev pārrunām labvēlīgu situāciju," rezumēja Arestovičs.
Kā vēstīts, pēc Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) paustā, pašreizējā "Vagner" algotņu kustība Baltkrievijā nerada tiešu apdraudējumu Latvijai.

AM uzsver, ka Latvija kopā ar sabiedrotajiem rūpīgi vēro  "Vagner" izvietošanu Baltkrievijā, nepārtraukti tiekot saņemta izlūkošanas informācija un dati par šī grupējuma kustību, tehnisko aprīkojumu un ieročiem, kas ir tā rīcībā.

Savukārt NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts iepriekš paudis, ka Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" izvietošana Baltkrievijā rada pieaugošus drošības riskus Latvijai, Lietuvai un Polijai, taču pret to ir līdzekļi.

Sārts atzinis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pret Ukrainu gatavo jaunu eskalācijas ceļu, nodrošinoties ar divpakāpju starpniekiem – Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un "Vagner" teroristiem.

Papildinot savu ierakstu, Sārts aģentūrai LETA norādīja, ka Putins šobrīd neatrodas spēcīgā pozīcijā, bet, ja paskatās uz pagaidām šķietamo kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā un Lukašenko sākto kodolretoriku, no vienas puses, un "Vagner" atrašanos Baltkrievijā, no otras puses, rodas ticama spēja realizēt "Vagner" sabotāžas vai tamlīdzīgu operāciju.