Tūkstoši karavīru un jauns bataljons: kā Polija sargājas no "tūristiem" un "Vagner" slepkavām

Sākotnēji Polija savu robežu sāka stiprināt pēc tam, kad 2021. gada rudenī Baltkrievijas pašpasludinātais līderis Aleksandrs Lukašenko uzsāka migrantu hibrīdkaru ar visām savām kaimiņvalstīm. Toreiz ap 4000 migrantu no pagaidu pierobežas nometnes, kuru uzraudzīja baltkrievu virsnieki, tika nogādāti Bruzgu un Kuznicas robežpunktā nelegālai robežas šķērsošanai.

Centienos pāriet robežu, policisti un militārpersonas tika apmētātas akmeņiem, pudelēm, bruģakmeņiem un apdullināšanas granātām. Rezultātā Polijas dienestu darbinieku vidū bija vairāki cietušie.

Lai šādas situācijas nākotnē tiktu stingrāk kontrolētas, Polijas un Baltkrievijas robežu sāka apsargāt 2500 Bjalas Podlaskas un 2000 Buzkas garnizonu robeždienesta virsnieki. Taču tas nebūt nav viss – kopumā no dažādiem Polijas reģioniem robežsardzei nozīmēti 15 000 cilvēku. Savukārt nepieciešamības gadījumā var tikt piesaistīti arī karavīri, teritoriālās aizsardzības spēki un policija.

Tāpat Podlases vojevodistes robežas posmā tika izbūvēta fiziskā barjera – 5,5 metrus augsts un 186 kilometrus garš tērauda žogs, kas papildināts ar dzeloņstieplēm. Bet šā gada jūnijā pabeigta vēl elektroniskā žoga būvniecība uz Baltkrievijas robežas.

Na 🇵🇱🇧🇾 granicy dochodzi do licznych ataków na polskie służby.Osoby po białoruskiej stronie rzucają w funkcjonariuszy i żołnierzy kamieniami,konarami drzew. Służby🇧🇾kiedyś odpowiedzialne za ochronę granicy zajmują się organizowaniem i zachęcaniem do jej nielegalnego przekraczania pic.twitter.com/oIkPEaH41a

— Straż Graniczna (@Straz_Graniczna) July 25, 2023

Nelegālo migrantu spiediens pieaudzis

Saistībā ar vagneriešu dislocēšanu Baltkrievijas teritorijā atkal pieaugusi spriedze uz Polijas robežas. Piemēram, jūnijā netālu no Bjalovežas ciemata nelegālo migrantu grupa centās iekļūt Polijā no Baltkrievijas, pāri žogam metot akmeņus un ķieģeļus, tādējādi apskādējot robežsargu auto. Tiesa, tas nav pirmais šāds gadījums – nespējot šķērsot robežu, tērauda žogam regulāri tiek mesti pāri dažādi priekšmeti, tostarp degoši zari.

"’Jau sen esam novērojuši, ka hibrīdkarš uzņem apgriezienus, palielinās migrācijas spiediens. Pēdējā gada laikā esam fiksējuši 15 700 mēģinājumus nelegāli šķērsot robežu, bet līdz 2023. gada vidum vien tie bijuši 14 000 mēģinājumi,’’ atklāj Polijas robežsardzes pārstāve Anna Mihalska.

Viņa norāda – lai arī migranti varbūt nespēj pārvarēt fiziskos šķēršļus, tie var gūt panākumus, saņemot atbalstu transporta, aprīkojuma un taktiku veidā. Un nevar izslēgt, ka šādu atbalstu varētu sniegt "’Vagner’’ algotņi.

"’Neapšaubāmi "’Vagner’’ grupējuma klātbūtne ir papildu apdraudējuma faktors,’’ uzsver Mihalska, akcentējot, ka algotņu grupējums ir apmācīts, militārās operācijās pieredzējis, kā arī nežēlīgs un demoralizēts.

Tam piekritis arī Polijas iekšlietu ministra vietnieks Macejs Vonskis, kurš vietējai televīzijai paudis, ka vāgnerieši Lukašenko uzdevumā var veikt visdažādākos uzdevumus, tostarp pastiprināt migrantu plūsmu robežas virzienā. Un šādam uzdevumam var tikt savervēti cilvēki no visdažādākajām valstīm, tostarp Sīrijas un Mali, jo militāro algotņu "’filiāles’’ ir arī daudzās Āfrikas, Tuvo Austrumu un Latīņamerikas valstīs.

Robežas stiprināšanai līdzekļus nežēlo

Lai arī ASV domnīca "Kara izpētes institūts" (ISW) atzīmē, ka joprojām nav pazīmju, kas liecinātu – "’Vagner’’ algotņu migrācija uz Baltkrieviju rada papildu draudus Polijai vai Ukrainai, poļu amatpersonu ieskatā tā tomēr var nozīmēt jaunu hibrīdkara fāzi ne tikai Polijai, bet arī Ukrainai un Lietuvai. Tādēļ svarīgi veikt preventīvos pasākumus, kurus Varšava īpaši izvērsusi uz savas austrumu robežas.

Polijas vicepremjers Jaroslavs Kačiņskis paudis, ka robežas stiprināšana "’attiecas gan uz [aizsardzības] spēku palielināšanu, kas uz robežas atrodas pastāvīgi, gan dažāda veida šķēršļu un nocietinājumu skaita pieaugumu, kuriem robežu būtu jāspēj aizsargāt iespējama uzbrukuma gadījumā’’.

Līdz ar to jūlija sākumā pie Polijas-Baltkrievijas robežas ieradās vēl 2000 karavīru un 500 policistu no visas valsts. Savukārt Augustivas pilsētā izveidota jauna militārā vienība – sapieru bataljons, lai ne tikai stiprinātu robežu, bet arī aizsargātu tā dēvēto Suvalku koridoru.