Cik tuvu Latvijai atrodas Baltkrievijā mācībās esošie "Vagner" algotņi?

Jau ziņots, ka pirmā vāgneriešu kolonna Baltkrievijā no Krievijas teritorijas Kričavas rajonā iebraukusi 15. jūlija naktī. Kolonna caur Rahačovu devusies uz Babruisku, bet pēc tam – uz Asipovičiem. Savukārt tās maršruts liecināja, ka kolonna dodas uz telšu nometni, kas izvietota pie ciemata Ceļ. Jānorāda, ka vāgneriešu nometne atrodas salīdzinoši tuvu Latvijas robežai, proti, no Ceļ līdz mūsu pierobežas ciematam Silenei ir aptuveni 350 kilometri.

Brīvprātīgie novērotāji norādījuši, ka kolonnā saskaitītas vismaz 60 automašīnas, starp kurām bija pikapi, vismaz desmit autofurgoni, gan mikroautobusi, kā arī vismaz trīs autobusi cilvēku pārvadāšanai. Visiem transportlīdzekļiem bija tā dēvēto Doneckas un Luhanskas tautas republiku numurzīmes, bet tās pavadīja Baltkrievijas milicija.

Baltkrievu opozīcijas aktīvisti lietotnes "’Telegram’’ kanālā "’Belaruski Hajun’’ pauž, ka "’Vagner’’ kaujinieku mērķis ir papildināt tā dēvētās Savienības valsts karaspēka reģionālo grupējumu Baltkrievijas teritorijā. Zināms, ka viņu darbības finansēs Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija.

Lai arī Krievija taisnojās, ka video un foto kadros iemūžinātie kolonnas transportlīdzekļi fiksēti lielvalsts teritorijā, izdevums "’The New York Times’’, izanalizējot pēdējo dienu satelītattēlus ar nometni Ceļ ciematā, apstiprināja – tā ir vāgneriešu kaujinieku galapunkts.

Dažas dienas vēlāk, 17. jūlijā, ceļā uz telšu nometni tika fiksēta vēl viena "’Vagner’’ kolonna, kura nu jau bija "’izrotāta’’ ar Krievijas Federācijas karogiem un algotņu bandas simboliku. Arī šī kolonnas transportlīdzekļiem bija tā dēvēto Doneckas un Luhanskas tautas republiku, kā arī Krievijas Federācijas numurzīmes, kas aizlīmētas ciet.

Kolonnā brauca vairāk nekā 100 transportlīdzekļi, tostarp 19 pikapi, celtniecības tehnika, 9 autobusi, 21 kravas automašīna un citi. "’Belaruski Hajun’’ akcentē, ka šī patiesībā kopš 11. jūlija ir jau trešā kolonna, kas no lielvalsts ieradusies Baltkrievijā. Arī šoreiz satelītattēli apliecina, ka kolonnu galapunkts ir nometne Ceļ ciematā.

18. jūlijā Baltkrievijā ieradās 4. vāgneriešu konvojs ar vismaz 80 transportlīdzekļiem, tostarp 18 kravas automašīnām, vairāk nekā 20 pikapiem, furgoniem, autobusiem un citiem. Visiem transportlīdzekļiem bija tā dēvēto Doneckas un Luhanskas tautu republiku numurzīmes.

Tajā pašā dienā Baltkrievijā iebrauca vēl 5. un 6. vāgneriešu kolonna. Piekto veidoja ap 100 transportlīdzekļu ar tautu republiku un Krievijas Federācijas numurzīmēm, bet atsevišķiem transportlīdzekļiem numuri bija noņemti. Taču uz katra auto bija uzlīmēta lapiņa ar kārtas numuru. Arī šajā kolonna brauca pikapi, pasažieru autobusi, kravas un vieglās automašīnas, degvielas vedēji un citi. To pavadīja Baltkrievijas ceļu policija. Neilgi pēc piektās kolonnas Baltkrievijā iebrauca arī sestā, kuru veidoja līdz 120 transportlīdzekļu.

Jāpiebilst, ka valstī iebraucot 5. kolonnai, Baltkrievijā bija ieradušies jau vismaz 2000 līdz 2500 vāgneriešu un ap 400 transportlīdzekļu.

19. jūlijā Baltkrievijā no Krievijas rīta pusē ieradās vēl divas vāgneriešu kolonnas kopumā ar līdz 200 transportlīdzekļiem, tostarp vairākiem celtniecības celtņiem, GAZ kravas un būvtehniku, telšu pārvadātāji un citi. Savukārt trešdienas vakarpusē Baltkrieviju sasniedza vēl 9. "’Vagner’’ konvojs ar vismaz 30 kravas automašīnām, kur katrai bija divas piekabes. Visas kolonnas devušās pa vienu un to pašu maršrutu – M5 šoseju virzienā no Babruiskas uz Asipovičiem.

"’Belaruski Hajun’’ novērojumi liecina, ka vairāki kravas auto pēc viesošanās Ceļ nometnē atgriezušies Krievijā. Tas liek domāt, ka tās ciematā vien atstāj kravu un dodas pēc nākamās. Ko vāgneriešiem piegādā? Tas vēl nav zināms, taču pārvadājumos var būt jebkas, sākot no personīgajām mantām līdz pat ekipējumam un munīcijai.

"’Vagner’’ mācās kopā ar baltkrievu armiju

Vēl pirms vāgneriešu kolonnas sāka šturmēt Baltkrieviju, tās Aizsardzības ministrija 14. jūlijā paziņoja, ka "’Vagner’’ sākuši apmācīt baltkrievu aizsardzības spēkus, vēstīja "’The New York Times’’. Mācības tika organizētas netālu no Asipovičas – vietas, kuras virzienā dienu vēlāk devās 1. "’Vagner’’ konvojs. Jau tad baltkrievu ģenerālmajors Leonīds Kasinskis sacīja, ka mācību bāzē izvietotās jaunās teltis varētu kalpot par bāzi "’Vagner’’ kaujinieku izmitināšanai.

Jānorāda, ka 17. jūlijā Baltkrievija ratificēja jau 2021. gada martā pieņemto Līgumu ar Krievijas Federāciju par kaujas apmācības centru izveidi un darbību Baltkrievijas un Krievijas bruņoto spēku militārpersonu kopīgai apmācībai. Tolaik tika lēsts, ka šādi mācību centri varētu tikt izveidoti Ņižņijnovgorodas un Kaļiņingradas apgabalos Krievijā, kā arī Grodņas apgabalā Baltkrievijā.

Līgums paredz bruņoto spēku personāla apmācību kaujas uzdevumu veikšanai, pieredzes apmaiņu par pieejamā militārā aprīkojuma izmantošanu kaujas, praktisku iemaņu apguvi u. tml.

Vēl pirms tā ratifikācijas Baltkrievija izveidoja divas mācību bāzes. 61. iznīcinātāju aviācijas bāzi Baranoviču lidlaukā, Brestas apgabalā, kurā norisinās Su-30SM iznīcinātāju apkalpes apmācības. Kā arī izveidota 1. pretgaisa raķešu pulka bāze Labnas ciemā, Grodņas apgabalā, kur norisinās Baltkrievijas apkalpju pārkvalificēšanās kaujas darbu veikšanai un pretgaisa raķešu sistēmu S-400 apkalpei.
Krievijas teritorijās tikmēr izveidoti apvienoto bruņoto spēku sauszemes spēku mācību centri, kurās kaujinieki apgūst motorizēto šauteņu un tanku vienību darbību.

Ratificētā līguma darbība, visticamāk, ir sākta, tajā iesaistot arī Baltkrievijā ieradušos vāgneriešus. Proti, 20. jūlijā Baltkrievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tās bruņotie spēki uzsākuši kaujas apmācības kopā ar "’Vagner’’ kaujiniekiem Brestas apgabalā, kur atrodas viena no Krievijas un Baltkrievijas kopīgo bruņoto spēku mācību bāze, vēsta "’Unian’’.

Rinkēvičs: Reģionālā drošība ir pasliktinājusies

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien vizītē Lietuvā komentēja ziņas par "’Vagner’’ kaujinieku dislocēšanu Baltkrievijā, akcentējot, ka reģionālā drošība ir pasliktinājusies.

"’Domāju, ka mums nopietni jāuztver jaunākās ziņas par ["Vagner’’] algotņu transportēšanu un iebraukšanu Baltkrievijā. Mums jāgatavojas visa veida scenārijiem,’’ norādīja prezidents, piebilstot: "’Tajā pašā laikā uzskatām, ka šobrīd vāgnerieši nekādu skaidru un tūlītēju risku Latvijas drošībai nerada.’’

Tomēr pašreizējā situācijā nedrīkst izslēgt jebkādus hibrīdkara scenārijus, tostarp kur migrācija gan Latvijā, gan Lietuvā no Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma puses tiek izmantota kā ierocis.

Tāpat Rinkēvičs uzsvēra, ka rosība Baltkrievijā jāņem vērā, apspriežot turpmākos gan NATO, gan nacionālās aizsardzības un drošības pasākumus.