Smiltēns: Šajā Saeimā Stambulas konvencijai atbalsta nav; veic revīziju esošajos normatīvajos aktos

Edvards Smiltēns

Saeimas priekšsēdētājs ("Apvienotais saraksts")

"Piekritīšu kolēģim, prezidentam Egilam Levitam, ka atbildība [par Jēkabpilī notikušo slepkavību] ir valsts pusē. Es šobrīd paļaujos uz iekšlietu ministru Māri Kučinski kā ļoti atbildīgu un profesionālu cilvēku. Viņš uzreiz ir pieprasījis izvērtēt pilnu skatu, – iegūt informāciju par to, kas ir aizgājis greizi un izdarīts nepareizi. Mēneša laikā jābūt pilnam pārskatam un divu nedēļu laikā uz galda jābūt priekšlikumiem, ko jādara, lai šādas lietas neatkārtotos."

Viņš neslēpa, ka šis gadījums Latvijā liek vēlreiz veikt revīziju esošajos regulējumos un normatīvajos aktos, kas šobrīd ir spēkā, lai varētu izdarīt pareizos secinājumus un vairs nekad nepieļautu sistēmiskas problēmas.

Vienlaikus Smiltēns pauda pārliecību, ka konvencijas ratificēšanai arī sabiedrībā nav atbalsta – par to viņš esot pārliecinājies, pirms vēlēšanām apbraukājot "teju katru Latvijas nostūri". Atbalsta konvencijas ratificēšanai nav arī šajā Saeimā, savukārt pats Smiltēns nezinot, kā balsotu, lai gan iepriekš viņa viedoklis par šo problēmjautājumu bijis atšķirīgs.

Smiltēns arī uzsvēra, ka neviena ES direktīva nepasargās no tik elementārām pašsaprotamām lietām, kādas ir ietvertas Stambulas konvencijā. Viņš arī uzsvēra, ka vairums konvencijā ietverto normu Latvijā jau ir ieviestas. "Skaidrs, ka konvencijā esošās lietas, kas attiecas uz vardarbību pret sievieti, jānostiprina likumdošanā. Taču neredzu, ka Stambulas konvencijas ratifikācija atrisinātu problēmas," sacīja Smiltēns, neslēpjot, kāds nebija izdarījis savu darbu, jo sieviete pēc palīdzības bija vērsusies visās iespējamajās Latvijas tiesībsargājošajās organizācijās.

Konceptuāli konvencijā ieviestais pret vardarbību pret sievieti Latvijā jau ir ieviests – daļa normu ieviesta, citas lietas vēl jāievieš nacionālajos normatīvajos aktos.

Komentējot gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas, viņš teica, ka "Apvienotais saraksts" piedāvā diskusiju, tam, kurš būs nākamais Latvijas Valsts prezidents, jābūt parlamenta kopīgam lēmumam. Viņš uzsvēra, ka diskusijās jānonāk pie labākā kandidāta, kurš netiktu izraudzīts šaurā ceļā. "Prezidents nedrīkst būt politiskā tirgus objekts, viņš nevar būt šauras vienošanās, politiskā tirgus rezultāts," uzsvēra Smiltēns.