"Policijas vienaldzībai – asins cena!" Piketā pieprasa izvērtēt amatpersonu atbildību Jēkabpils slepkavībā

Piketa sākumā plkst. 13.10 klātesošie aicināja ieturēt klusuma brīdi Jēkabpilī noslepkavotajai sievietei. Klusuma brīdi Ministru kabineta sēdes laikā tiek aicināti ieturēt arī ministri, kā arī visa Latvijas sabiedrība.

Piketa dalībnieki bija tērpušies melnā un pie apģērba piesprauduši sarkanas krāsas elementus. Rokās sanākušie turēja plakātus ar dažādiem saukļiem, tostarp "Cik daudz jāmirst, lai tu sadzirdētu?", "Mātei Latvijai visas meitas mīļas", "Policijas vienaldzībai – asiņu cena" un citiem.

Piketā bija pulcējušies ap 100 cilvēku, novēroja TV3 Ziņas. Sanākušie pieprasīja ratificēt Stambulas Konvenciju, kas dotu vadlīnijas, kas ļautu izstrādāt regulējumu, kas dotu iespēju efektīvāk aizsargāt sievietes un ģimenes pret vardarbību. Tāpat sanākušie pieprasīja rīcību saistībā ar atbildīgo iestāžu nolaidību Jēkabpils novadā notikušās sievietes slepkavības gadījumā.

Rīkotāji pauda neizpratni par situāciju, kad, neraugoties uz 19 aktīviem izmeklēšanas procesiem pret Leonu Rusiņu, policijai tomēr neizdevās viņu apturēt un  slepkavību novērst. Sanākušie vērsa uzmanību tam, ka jau tagad pastāv mehānismi brīvības atņemšanai par pagaidu aizsardzības pārkāpšanu, cietušās vajāšanu un atteikšanos apmeklēt rehabilitāciju, kas paredzēta varmākām, taču iestādes nespēja efektīvi piemērot jau likumdošanā esošus drošības mehānismus, lai novērstu varmācību pret Jēkabpilī noslepkavoto sievieti, kas ir sociāls un politisks apkaunojums demokrātiskā valstī.

Sanākušie uzsvēra, ka sabiedrības acīs Stambulas konvencija ir padarīta par tādu kā biedu, lai gan tās patiesais mērķis ir pasargāt sievietes un ģimenes pret vardarbību. Ja Stambulas konvenciju Latvijā ratificētu, tad sekotu arī citas likuma izmaiņas, kas personas pret vardarbību aizsargātu daudz efektīvāk.

"Ir svarīgi saprast, ka viens mēs pieņemam likumus un iespējams, tajos nav kaut kas kārtībā, bet vēl lielāka nozīme ir tam, kas notiek pēc tam, kas šos likumus pieņem kā viņus piemēro, jo 567 gadījumos ir bijuši tiesas lēmumi un viņi visi ir pārkāpti un tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā," saka labklājības ministre Evika Siliņa (JV).

"Mēs pieprasām cīņu pret vardarbību noteikt par prioritāti, mēs pieprasām atrast tos, kuri atbildīgi par to, ka Jēkabpilī noslepkavotā sieviete nebija pasargāta, mēs pieprasām Stambulas konvenciju, mēs pieprasām visu sieviešu tiesības uz aizsardzību un drošību," pauž biedrības "Sievietei paveicās" pārstāve Marta Kraujiņa.

Biedrības "Centrs MARTA" direktore Iluta Lāce klātesošajiem nocitēja Jēkabpils pusē nogalinātās sievietes vēstuli, kuru viņa, vēl dzīva esot, nosūtīja tiesībsargam. "Gandrīz vai liekas, ka Leons Rusiņš tiek aizstāvēts. Viņa mērķis ir mani iznīcināt un to viņš neslēpj. Policijas darbinieki parausta plecus, sakot, ka darbojas tikai likuma ietvaros un nevar jau teikt, ka neko nedara, jo uzklausa, pieņem iesniegumus, uzsāk procesus, piemēro naudas sodu un tā var turpināt līdz bezgalībai," teikts vēstulē.

Bet Rusiņa darbības tas nemazināja un sieviete saskārusies ar pilnīgu neaizsargātību sociālajā vidē, no valsts puses aizsardzības nav bijis. Viņai radies iespaids, ka cilvēks, kurš terorizē vai pusi Latvijas, ir vairāk tiesīgs nekā viņa.

Piketu rīkoja centrs "Marta", organizācijas "Sievietei paveicās" un "Protests", kas uzskata, ka valdība nav spējusi noteikt cīņu pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē kā politisko prioritāti Latvijā, un ir laiks to mainīt.

Pirmdienas vakarā, 24. aprīlī no plkst. 18 līdz 19.30 Pils ielā 21 notiks arī plakātu darbnīca, kur dalībnieki varēs izveidot plakātus piketam.

Jau ziņots, ka organizācijas vērsušās arī pie politiķiem un prokuratūras, lūdzot izvērtēt amatpersonu atbildību un esošo regulējumu par varmācības novēršanu pēc sievietes noslepkavošanas Jēkabpilī. Notikušais izraisījis sašutumu arī sabiedrībā.

Tāpat vēstīts, ka šā gada 16. aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nodurta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par ko regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete netika pasargāta no nāves.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli".

Ruks uz šo gadījumu aicināja skatīties plašāk, proti, būtu nepieciešams veikt grozījumus likumos, kas paredzētu bargāku atbildību par gadījumiem, kad persona nepilda jau tiesas noteiktos pienākumus.