"Modeļi, kā apstiprina vai virza tiesnešus, ir dažādi, bet tas, pie kā mēs šobrīd esam nonākuši, manuprāt, nav pareizi, jo valsts šķiežas ar [darbaspēka] resursiem. Proti, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs [Gunāra] Kūtra kungs tāpat – savu jurista karjeru varēja turpināt universitātē, bet nevarēja turpināt kā tiesnesis citā tiesā. Redzam, ka varas dalīšanas līdzsvars šobrīd ir sašķobījies, jo faktiski parlaments nosaka, kā būs. Vērtējot vakardienas diskusijas, iespējams, tur ir kaut kāda atriebība, iespējams, kāda cita nepatika…"
Viņš piekrita Augstākās tiesas priekšsēdētāja teiktajam, ka šāda situācija kļūst regulāra, kas nav pieļaujams tiesiskā valstī, kur ir nostiprinātas tiesnešu neatkarības, kas ārkārtīgi ir svarīgi, lai viņi var brīvi, balstoties uz likumu un savu pārliecību, spriest tiesu. "Tas zināmā mērā ir kaut kā sagrīļojies," sacīja Jansons.
Viņaprāt, Saeimai jāuztic lemt tikai par pirmo soli tiesneša profesionālajā attīstībā, tiesnesim sākot karjeru, piemēram, Rajona tiesā, kamēr pārējās viņa karjeras attīstības virzības jāatstāj Tieslietu padomes vai Senāta departamentu ziņā. Jo pati juristu saime vislabāk zina, kurš no pretendentiem no juridiskā viedokļa ir spējīgs un kurš nav.
S
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
