"Bez atbalsta [mēs] nevarētu pastāvēt. Atbalstu jūtam," sacīja Ukrainas Bruņoto spēku kapelāns Volodimirs Streļcovs, atgādinot, ka mediji arī brauc uz Ukrainu un atspoguļo kara šausmas.
Taujāts par to, kā pagājusi ziema, viņš neslēpa, ka šoziem frontē notiekošais bija šausmas, bet ukraiņi kā nācija to izturēja. Sarežģītā un grūtā ziema ir pārdzīvota.
Kapelāns neslēpa, ka Ukrainas armija plāno un briest pretuzbrukumam. Arī paši ukraiņi vaicā, kad tas notiks, uz ko saņem atbildi: "Atbrauciet, tas pasteidzinās notikumus." Viņš atzina, ka līdz šim karā ir daudz izpostītu likteņu un arī pretuzbrukumam būs cilvēka dzīvības cena. "Gaidām, kad to īstenot, bet tā būs cilvēka dzīvības cena. Ik dienu mirst cilvēki. Bet mēs zinām, kad tas notiks," viņš sacīja.
Raksturojot Ukrainas Bruņoto spēku kapelānu uzdevumus, viņš stāstīja – vienmēr motivēt puišus frontē. Lozungs Ukraiņu armijai ir būt līdzās karavīriem, palīdzēt. Ārsti palīdz ārstēt, psihologi – mentāli, kapelāna uzdevums ir būt līdzās, dot cerību.
"Ukrainas Aizsardzības ministrijas ir uzdevums aizsargāt zemi pret necilvēkiem, kas uzbrūk. Redzot šādas lietas, tas vēlreiz apliecina nežēlību, mēs turpināsim aizstāvēt savu zemi. Mūsu uzdevums ir aizsargāt savas ģimenes, mājas. Pārdzīvojam, ka mūsu cilvēki iet bojā. Motivācija kaujaslaukā ir aizsargāt savu zemi," viņš sacīja.
Vaicāts, vai kareivji ienaidniekam spēj piedot nodarīto, viņš pauda, ka ukraiņu kaujinieki ko tādu nespēj piedot. "Mēs esam daudz ko pārdzīvojuši un saprotam, ka patlaban tas, ko viņi izdarījuši mūsu zemei, viņus pašus ar savu naidu ir noēdis. Mēs gribam izbeigt karu un atgriezties ģimenēs, tas ir mūsu uzdevums," uzsvēra Streļcovs.
Vaicāts, kā vērtējams Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgās baznīcas sinodes lēmums par pilnīgu patstāvību un neatkarību no Krievijas Pareizticīgās baznīcas, viņš atbildēja šādi: "Es kā reliģiozs cilvēks varu teikt, ka Ukraina nevienu – [arī Maskavas patriarhātu no Kijivas] nav padzinusi, viņi paši sevi ir padzinuši, viņu rīcība to ir izdarījusi. (..) Maskavas pareizticīgo baznīca Ukrainā eksistē, cilvēki dodas uz baznīcu, lūdz Dievu un tur nav agresijas."
Viņš arī uzsvēra, ka Ukraiņu nācijā patlaban svarīgs ir iekšējais mīlestības stāvoklis, bet ienaidnieka domas ir tā ziņā. "Ukraina ir saglabājusies, Dņepra ir saglabājusies."
Taujāts, ko var pateikt latviešiem, viņš sacīja, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kas ļoti daudz paveikusi Ukrainas labā. Krievija ir mūsu brāļu tauta, mēs kopā esam viena ģimene. Bet Baltijas valstis no mums ir tālākas, bet mūsu lielākie un uzticamākie draugi, kas atvēruši mums savas sirdis un devuši mums savu mīlestību," viņš sacīja. Streļcovs arī vērsa uzmanību, ka Latvijā ir ļoti daudz krievu tautības cilvēku, kuri šeit vēlas kaut ko savu, bet ir jāpieņem un jābūt daļai no valsts, kurā katrs ir. "Ja, piemēram, tev ir ukraiņu pase, tev jābūt daļai no šīs valsts. Ja gribi būt krievs, brauc uz Krieviju, bet šeit – Latvijā – nevajag ievest Krieviju. Senču zeme ir jānovērtē. Mums – ukraiņiem – ir tieši tāpat," viņš uzsvēra.
Taujāts, ar kādu domu ik rītu mostas, Ukrainas Bruņoto spēku kapelāns sacīja, ka ceļas ar domu, ka jābrauc dienēt. Taču, dodoties gulēt, jūtas sievas priekšā vainīgs, jo nav spēka parunāties vakarā, jāatliek tas
uz rītu. "Vakarā vairs negribas neko, jūties pilns ar to, kas dienā noticis," neslēpa Streļcovs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
