Vanks par plānotajiem noteikumiem stāvdrāžiem: Ar kaut kādu regulējumu ir jāsāk

Nav nekāda nopietna reglamenta, regulējošo noteikumu, kas ir elektroskrejritenis un ko ar to darīt. Tāpēc valdība pie šā jautājuma strādā. Ja no skrejriteņiem cilvēkam ir bail, tas nozīmē, ka viņam iepriekš ir bijusi kāda negatīva pieredze – vai nu tas, ka tie pārvietojušies pa gājēju ietvi ar pārlieku lielu ātrumu, vai cits iemesls. Ja visi stāvdrāžus izmantotu pareizi un droši, problēmu nebūtu.

"Ir jādomā ar galvu jebkurā gadījumā, lai arī kādu transportlīdzekli mēs izmantotu. Un šajā gadījumā ir skaidrs, ka daudz to izmantotāji nezina noteikumus, kā tie pareizi ir jālieto," atzīst Vanks.

Komentējot brauktuvju stāvokli, Vanks teica, ka ir ļoti daudz nepilnību, neskaidrību un nepārdomātu risinājumu. "Pagaidām esam diezgan tālu no tā, lai šie dažādie transportlīdzekļi mūsu satiksmē iekļautos droši un neizmantotu gājējiem paredzēto infrastruktūru," atzina Vanks.

Komentējot plānotos noteikumus, Vanks teica, ka ar kaut ko esot jāsāk. "Ir daudz gadījumu, kad cilvēki, kas izmanto šos pārvietošanās līdzekļus, kuriem nemaz nav vadītāja apliecības un nekad tādas nav bijis. Līdz ar to viņiem nav izpratnes par to, cik drīz autovadītājs viņus ierauga, cik ātri spēs noreaģēt un kā uzvesties uz ceļa, tāpēc, domāju, ka vismaz elementāras drošības normas ir jāpārzina, lai pārvietotos pa ceļu. Atļautie 25 kilometri stundā ir liels ātrums. Ja mēs runājam par infrastruktūru, pa kuru pārvietojas ātrums, tas ir milzīgs ātrums," sacīja Vanks.

Viņš teica, ka nomas skrejritiņu gadījumā labi ir tas, ka cilvēks, kas ar to brauc, ir identificējams. Pretējā gadījumā, ja cilvēku nevar atpazīt, viņš var nodarīt kaut kādu skādi trešās personas mantai.

Vanks teica, ka pat labi iekārtotā infrastruktūrā nereti veloinfrastruktūras lietotāji, piebraucot pie sarkanās gaismas, izdomā, ka var rīkoties kā gājēji un krustot luksoforu pie zaļās gaismas gājējiem. Vajadzētu tomēr katram ņemt vērā savus noteikumus. Viņaprāt, jāņem vērā citi infrastruktūras lietotāji un drošību uz ceļiem vajadzētu pasniegt jau skolās.