"Var ciest, raudāt, mirt, taču var atkal celties un dzīvot." Ukrainiete Svitlana izrādē dalīsies savā stāstā

Režisors Varis Piņķis saka, – karš visu pārējo padara maznozīmīgu, kļūst vien godīgs, klusināts dzīvesstāsts.

"Vova, Andrej, Sergej," Svitlana uzskaita savu tuvinieku vārdus. Tā sākas viņas stāsts par dzīves gājumu. Vecāki, tuvinieki, bērnība, to kā viņai iepatikās cirks un kā viņa kļuva par cirka trupas dalībnieci.

"Metaforiski tas cirks ir, ka mūsu dzīve ir tāds riskants triks. Ir tā griešanās, kur nevar apstāties," izrādes režisors atzīst, ka negribēja veidot kārtējo izrādi par kara ciešanām.

"Šobrīd ir ļoti sarežģīti par šīm tēmām runāt, jo kara kontekstā tā dzīve ir daudz spēcīgāka un izteiksmīgāka nekā māksla, mākslas problēmas šķiet smieklīgas un liekēdīgas," saka režisors Varis Piņķis.

Savukārt Svitlana norāda: "Mēs iepazināmies, kad braucām no mana vīra bērēm, tad es viņam par sevi izstāstīju."

Tādēļ izrāde nav par karu, bet ir par Svitlanu pirms kara un Svitlanu pēc kara sākuma.

"Protams, ar šo te robežšķirtni 24. februārī, un tas ir… Ne velti izrāde būs divdaļīga," saka Svitlanai, kurai karš ir nesis sāpes un prasījis daudz spēka. Tomēr viņa, šķiet, nevēlas radīt priekšstatu, ka meklē pārlieku līdzjūtību.

"Miljoniem cilvēku izbrauca no valsts, es stāstu savu stāstu. Tas ir traģisks, bet nav ļauna bez laba, labais vienmēr uzvar. Katram ir dota iespēja, var palikt tur lejā – ciest, raudāt un mirt. Tuvinieki uz to skatīsies un arī cietīs. Taču var atkal celties un turpināt dzīvot," bilst Svitlana.

"Piedāvājam tādu ļoti klusinātu, godīgu, sirsnīgu sarunu ar skatītāju. Tā galvenā vērtība ir šis dzīvais cilvēks – Svitlana, kura ir gatava dalīties ar savu dzīvi," saka režisors.

Šī būs cirka mākslinieces – ukrainietes Svitlanas – debija dramatiskajā teātrī. Pirmizrāde "Willa" teātrī notiks ceturtdien, 20. aprīlī.