Viņa arī atzina – visu, gan pacientu, gan mediķu interesēs ir, lai Latvijas Onkoloģijas centrs kā zīmols un vārds tiktu saglabāts un stiprināts. Patlaban ir dienaskārtībā lielais Eiropas vēža apkarošanas plāns, kas nozīmētu pavisam cita līmeņa akreditāciju arī Latvijas Onkoloģijas centram. Tāpēc tas ir jāstiprina, jādomā, kādā veidā.
Meņģelsone atzina, ka arī Latvijas Onkoloģijas centra telpas ir novecojušas, kas nav ne normāli pacientiem, ne ārstiem, tāpēc darba vides uzlabošanas nolūkā nepieciešama pēc iespējas ātrāka Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcija.
Pēc viņas sacītā, priekšā ir vairāki darba posmi, viens – darba organizācija, tāpēc arī lēmums, ka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes (RAKUS) priekšsēdētāja pienākumus pildīs Aleksejs Višņakovs. Viņa ir pateicīga Višņakovam, ka viņš ir gatavs šo procesu vadīt. "Viņš ir profesionāls, augsta kalibra ārsts un labs organizators," uzsvēra Meņģelsone.
Viņa sacīja – tāpat veselības aprūpes jomas sakārtošanai ir būtisks finansējums. Ir daudzi jautājumi un uzdevumi, ko Austrumu slimnīcas padomei uzdots risināt, mēneša laikā veselības ministre tai ir uzdevusi atrisināt situāciju un ik nedēļu sniegt iesniegumu par rezultātiem.
Jārod risinājums pacientu labad, par to jābūt pārliecībai. "To prasu arī no padomes, ka pacienti nekādā veidā necietīs. Svarīgi, lai neciestu pacienti," viņa uzsvēra.
Meņģelsone atzina, ka emocionāli vēlas, lai ārsti labi jūtas savā profesijā un darbavietā. Tāpēc tikās ar NMPD vadību un mediķiem un pārrunāja dienesta darbu ārkārtas situācijas režīmā un nozarē nepieciešamos sistēmiskos risinājumus situācijas stabilizēšanai, kā arī dienesta stratēģiskās attīstības jautājumus. "Iedziļinājos, sapratu, ka tur ir ļoti daudz emociju, emocionālie relevanti. Svarīgi, lai slimnīcas vadība būtu ieinteresētāka, lai nebūtu augstprātības," sacīja Meņģelsone, piebilstot, ka operējošie ārsti ir visa stūrakmens.
Komentējot potenciālu valsts apmaksātās testēšanas uz Covid-19 paplašināšanu, viņa teica, ka patlaban tā ir nodrošināta slimnīcās, ir jāvērtē, vai nodrošināt valsts apmaksātu Covid-19 testēšanu plašākai sabiedrībai. "Monitorējam [Covid-19 izplatības] situāciju. Vēl tas nav nepieciešams. Taču ir jāizvērtē izmaksas pret ieguvumiem," uzsvēra viņa.
Komentējot potenciālus ierobežojumus, viņa teica, ka patlaban Covid-19 izplatības ziņā esam līmenī, kad visās veselības iestādēs ir jāvalkā sejas maskas. Ikvienam jāatceras, ka gripas laikā ir būtiski ievērot roku higiēnu, ar gripas vai Covid-19 saslimšanas simptomiem nevajag apmeklēt publiskus pasākumus.
Meņģelsone atzina, ka gripa kopā ar Covid-19 veido zināmu burbuli, ietekmē un rada spiedienu uz Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta darbu, ģimenes ārstiem. Jautājums, kā prognozējam, kurā brīdī tas sasniedz pīķi kapacitātes ziņā.
"Patlaban koncentrējamies uz valsts budžeta veidošanas procesu, ar valdību esam vienisprātis, ka veselības aprūpe ir valsts drošības jautājums, tāpēc sistēmas uzlabošana un atalgojuma jautājums ir viena no valsts prioritātēm. (..) Onkoloģija ir viena prioritāte, bērni – otra, onkologu atalgojums kopumā ir prioritāte. Ir ielaista arī medmāsu apmaksas sistēma. Medmāsu trūkst, un tieši viņas iznes lielu visas medicīnas aprūpes sistēmas slogu. Ārī ārstu tarifi un atalgojums nav bijis indeksēts gadiem," atzina veselības ministre.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
