Zigmars Liepiņš: "Ar talantu vien ir par īsu" — Lielā intervija

Runājot par svarīgo, kas likts arī jubilejas koncerta programmas nosaukumā, Zigmars Liepiņš atzīst, ka šobrīd visu tomēr iespaido Ukrainas notikumi. "Tajā brīdī, kad tu uzraksti programmu "Par svarīgo", izrādās, ka ir dažas lietas, kas ir vēl svarīgākas," teic jubilārs, norādot, ka, diemžēl, mums rokas ir par īsu, lai šos procesus ietekmētu.

Viņš aicina latviešus uzturēt savu lepnuma sajūtu: "Tāpēc, ka pašlaik rašisti uzvedas vienkārši cūciski. Arī šeit uz vietas – Latvijā. Mūsu piektā kolona un ar to saistītās lietas ir tas, kam jāpiegriež vislielākā vērība. Un no varas struktūrām jāprasa daudzos jautājumus ieviest normālu kārtību."

Bez darba nekas nenotiek

Komponists jubilejas intervijā atzīst, ka bez ieguldīta darba, ar talantu vien daudz sasniegt nevar. Viņš teic, ka pats savu talantu nemāk novērtēt: "To var vērtēt tikai citi. To lai vērtē katrs, kas skatās uz maniem darbiem. Bez darba nekas nenotiek. Ja pamatā nav ieguldīts darbs, ar talantu vien ir par īsu."

Talantīgais komponists un mūziķis visvairāk baidoties kļūt slinks. Pēc 70.gadu jubilejas koncertiem viņam padomā jau esot jauni plāni. Tiesa, viņš tos neatklāj: "Ir man šis tas padomā. Bet, lai es tagad stāstītu… Dievs nemīl, ka cilvēki muļķojas. Nevajag stāstīt uz priekšu savas lietas, var izrādīties, ka viņš (rāda uz augšu) uzjautrinās par to."

"Šajā ziņā laulība netika pārkāpta"

Atskatoties uz savu daiļradi, mūziķis īpaši izceļ grupas "Opus" posmu (1984 – 1989). "Ar to mēs visilgāk – piecus gadus – nostrādājām kopā. Tas bija ievērojams laiks," piebilst mūziķis. Viņš arī atzīmē karjeras sākumposmā Ikšķiles kultūras namā izveidoto ansambli: "Lai gan tas pastāvēja tikai gadu, tā bija cieša domubiedru grupa. Mēs kopā ļoti labi jutāmies."

Salīdzinot ar šodienas Latvijas mūzikas vidi, Liepiņš uzsver, ka pagājušā gadsimta 80.gados ļoti svarīga bija tava grupa – kolektīvs, ar ko tu strādā kopā. "Vai tie bija "Līvi", "Sīpoli", "Modo" vai "Opus", "Eolika" un citi – tie bija pastāvīgi veidojumi, formācijas, grupas. Un nebija tā, ka "Eolikas" bundzinieks nāk spēlēt uz "Opusu" un otrādi. Tā teikt, šajā ziņā laulība netika pārkāpta."

"Tagad ir ļoti daudz augstas kvalitātes mūziķu, kas spēlē gandrīz visur – dažādās vietās atkārtojas vienu un tie paši. Un tu beigās nesaproti: tas ir ansamblis vai tomēr ir tikai viens dziedātājs, kuram mainās pavadošais sastāvs."

Izkāpt no ierastā rāmja

Runājot par mūzikas rakstīšanu teātrim, komponists teic, ka tā ir iespēju izkāpt no ierastās situācijas. "Tu pakļaujies tam, ko diktē režisors vai scenārijs," viņš skaidro.

"Piemēram, filma "Sarkanais mežs" – tu redzi to bildi un situāciju, un tādu mūziku es nerakstītu pašu par sevi, man tā neienāktu prātā. Tas kairinātājs ir tieši tā redzētā bilde, stāsts, vai tā ideja. Tas ir ļoti interesanti priekš manis kā autora, ka varu iziet ārā no saviem rāmjiem un darīt kaut ko pilnīgi citu. Atļauties uzrakstīt kādreiz to, ko tu nekādā gadījumā nerakstītu."

Piedzīvot patiesības mirkli

Zigmars Liepiņš izkāpis no rāmjiem, sarakstot arī monogrāfiju "Mūzaīka". Viņš uzsver, ka bijis svarīgi šo grāmatu rakstīt pašam: "No autoriem ir bijuši piedāvājumi uzrakstīt par mani grāmatu. Es tomēr esmu no tā atteicies. Jo tad tā ir tā autora interpretācija. Ja jūs gribat dabūt patiesības mirkli, tas ir tad, kad tu stāsti, kad tu to saki pats."

"Tāpēc man bija ārkārtīgi svarīgi grāmatu rakstīt pašam. Jo es pasaku to, ko esmu domājis, ko es esmu piedzīvojis. Kam tas interesē – tas jau ir cits jautājums. Bet man ir svarīgi, ka tas ir no manis paša nācis."

Vienlaikus mūziķis atzīst, ka skolas laikā latviešu valodā nekad nav saņēmis vairāk par trijnieku. Arī augstskolā, visus speciālos priekšmetus, kas attiecas uz mūziku, Liepiņš nokārtojis uz vislabāko atzīmi. Tomēr sacerējuma dēļ gandrīz nav ticis augstskolā. "Jo tas bija nevis slikts, bet ļoti slikts," smej Liepiņš.

Nepaļauties histērijām un panikai

Savā dzimšanas dienā Zigmars Liepiņš visiem vēl izturību šajā ekonomiski grūtajā laikā: "Izturību, un saglabāt cieņpilnu attieksmi pret visu apkārt notiekošo. Nepaļauties histērijām un panikai. Acīmredzot, viegli nebūs. Tā runā. Es jau nezinu, neesmu ekonomists. Arī es neesmu atrauts no dzīves un redzu, ka cenas iet uz augšu. Vienkārši ir jāmēģina saglabāt savu patību, lepnību. Padoties nedrīkst."