Aptauja: Kas ietekmē vēlētāju izvēli par labu vienai vai otrai partijai?

Aptuveni divas trešdaļas (64%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kuri ir Latvijas pilsoņi, ir norādījuši, ka piedalīsieties Eiropas Parlamenta vēlēšanās (39% – noteikti jā; 25% – drīzāk jā).

Savukārt teju ceturtā daļa (24%) aptaujāto pilsoņu ir norādījuši, ka šajās vēlēšanās nepiedalīsies (9% – drīzāk nē; 15% – noteikti nē).

Desmitāi daļa (12%) aptaujāto pilsoņu nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Taujāti, kā viņi viņi rīkojas, pirms izvēlas, par ko balsot, aptaujātie Latvijas pilsoņi salīdzinoši visbiežāk ir norādījuši, ka vērtē politisko partiju un to kandidātu iepriekšējo darbību (60%).

Salīdzinoši retāk pilsoņi ir norādījuši, ka pēta kandidātu sarakstus, izvēlas sev simpātiskākos kandidātus (24%), salīdzina partiju programmas, izvēlas sev pieņemamāko (22%), seko līdzi priekšvēlēšanu debatēm medijos, lai saprastu, kurš politiskais spēks pārstāv viņu intereses (19%), kam seko ieklausīšanās draugu/ģimenes viedoklī (12%), ieklausīšanās sabiedrībā zināmu personu/ autoritāšu viedoklī (9%), spriešana pēc partiju reklāmās paustajiem solījumiem (4%), izvēles ietekmēšana vadoties no partiju aktivitātēm sociālajos tīklos (3%). 1% iedzīvotāju ir norādījuši, ka balso "uz dullo", 2% – norādījuši kādu citu rīcību pirms izvēles izdarīšanas.

3% aptaujāto nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā.